
Soundarya Lahari
Author: Shree Adi Shankaracharya
English Transliteration
Om Soundarya Lahari
śivaḥ śaktyā yukto yadi bhavati śakta: prabhavituṃ
na cedevaṃ devo na khalu kuśala: spanditumapi |
atastvāmārādhyāṃ hariharaviriñcādibhirapi
praṇantuṃ stotuṃ vā kathamakṛtapuṇyaḥ prabhavati
tanīyāṃsaṃ pāṃsuṃ tava caraṇapaṅkeruhabhavaṃ
viriñciḥ saṃcinvanviracayati lokānavikalam |
vahatyenaṃ śauriḥ kathamapi sahasreṇa śirasāṃ
hara: saṃkṣudyainaṃ bhajati bhasitoddhūlanavidhim
avidyānāmantastimiramihiradvīpanagarī
jaḍānāṃ caitanyastabakamakarandasrutijharī |
daridrāṇāṃ cintāmaṇiguṇanikā janmajaladhau
nimagnānāṃ daṃṣṭrā muraripuvarāhasya bhavati
tvadanyaḥ pāṇibhyāmabhayavarado daivatagaṇa-
stvamekā naivāsi prakaṭitavarābhītyabhinayā |
bhayāttrātuṃ dātuṃ phalamapi ca vāñchāsamadhikaṃ
śaraṇye lokānāṃ tava hi caraṇāveva nipuṇau
haristvāmārādhya praṇatajanasaubhāgyajananīṃ
purā nārī bhūtvā puraripumapi kṣobhamanayat |
smaro'pi tvāṃ natvā ratinayanalehyena vapuṣā
munīnāmapyantaḥ prabhavati hi mohāya mahatāma
dhanuḥ pauṃṣpaṃ maurvī madhukaramayī pañca viśikhā
vasantaḥ sāmanto malayamarudāyodhanarathaḥ |
tathāpyekaḥ sarvaṃ himagirisute kāmapi kṛpā-
mapāṅgātte labdhvā jagadidamanaṅgo vijayate
kaṇatkāñcīdāmā karikalabhakumbhastananatā
parikṣīṇā madhye pariṇataśaraccandravadanā |
dhanurbāṇānpāśaṃ sṛṇimapi dadhānā karatalaiḥ
purastādāstāṃ na: puramathiturāhopuruṣikā
sudhāsindhormadhye suraviṭapivāṭīparivṛte
maṇidvīpe nīpopavanavati cintāmaṇigṛhe |
śivākāre mañce paramaśivaparyaṅkanilayāṃ
bhajanti tvāṃ dhanyāḥ katicana cidānandalaharīm
mahīṃ mūlādhāre kamapi maṇipūre hutavahaṃ
sthitaṃ svādhiṣṭhāne hṛdi marutamākāśamupari |
mano'pi bhrūmadhye sakalamapi bhittvā kulapathaṃ
sahasrāre padme saha rahasi patyā viharase
sudhādhārāsāraiścaraṇayugalāntarvigalitaiḥ
prapañcaṃ siñcantī punarapi rasāmnāyamahasaḥ |
avāpya svāṃ bhūmiṃ bhujaganibhamadhyuṣṭavalayaṃ
svamātmānaṃ kṛtvā svapiṣi kulakuṇḍe kuhariṇi
caturbhi: śrīkaṇṭhaiḥ śivayuvatibhiḥ pañcabhirapi
prabhinnābhiḥ śambhornavabhirapi mūlaprakṛtibhiḥ |
catuścatvāriṃśadvasudalakalāśratrivalaya-
trirekhābhiḥ sārdhaṃ tava śaraṇakoṇā: pariṇatāḥ
tvadīyaṃ saundaryaṃ tuhinagirikanye tulayituṃ
kavīndrā: kalpante kathamapi viriñciprabhṛtayaḥ |
yadālokautsukyādamaralalanā yānti manasā
tapobhirduṣprāpāmapi giriśasāyujyapadavīma
naraṃ varṣīyāṃsaṃ nayanavirasaṃ narmasu jaḍaṃ
tavāpāṅgāloke patitamanudhāvanti śataśaḥ |
galadveṇībandhāḥ kucakalaśavisrastasicayā
haṭhāttruṭyatkāñcyo vigalitadukūlā yuvatayaḥ
kṣitau ṣaṭpañcāśadvisamadhikapañcāśadudake
hutāśe dvāṣaṣṭiścaturadhikapañcāśadanile |
divi dviḥṣaṭtriṃśanmanasi ca catuḥṣaṣṭiriti ye
mayūkhāsteṣāmapyupari tava pādāmbujayugama
śarajjyotsnāśuddhāṃ śaśiyutajaṭājūṭamakuṭāṃ
varatrāsatrāṇasphaṭikaghaṭikāpustakakarām |
sakṛnna tvā natvā kathamiva satāṃ saṃnidadhate
madhukṣīradrākṣāmadhurimadhurīṇā: phaṇitayaḥ
kavīndrāṇāṃ cetaḥkamalavanabālātaparuciṃ
bhajante ye santa: katicidaruṇāmeva bhavatīm |
viriñcipreyasyāstaruṇataraśaṛṅgāralaharī-
gabhīrābhirvāgbhirvidadhati satāṃ rañjanamamī
savitrībhirvācāṃ śaśimaṇiśilābhaṅgarucibhi-
rvaśinyādyābhistvāṃ saha janani saṃcintayati yaḥ |
sa kartā kāvyānāṃ bhavati mahtāṃ bhaṅgirucibhi-
rvacobhirvāgdevīvadanakamalāmodamadhuraiḥ
tanucchāyābhiste taruṇataraṇiśrīsaraṇibhi-
rdivaṃ sarvāmurvīmaruṇimani magnāṃ smarati yaḥ |
bhavantyasya trasyadvanahariṇaśālīnanayanāḥ
sahorvaśyā vaśyāḥ kati kati na gīrvāṇagaṇikā:
mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastasya tadadho
harārdhaṃ dhyāyedyo haramahiṣi te manmathakalām |
sa sadyaḥ saṃkṣobhaṃ nayati vanitā ityatilaghu
trilokīmapyāśu bhramayati ravīndustanayugām
kirantīmaṅgebhyaḥ kiraṇanikurumbāmṛtarasaṃ
hṛdi tvāmādhatte himakaraśilāmūrtimiva yaḥ |
sa sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati śakuntādhipa iva
jvarapluṣṭāndṛṣṭyā sukhayati sudhādhārasirayā
taṭillekhātanvīṃ tapanaśaśivaiśvānaramayīṃ
niṣaṇṇāṃ ṣaṇṇāmapyupari kamalānāṃ tava kalāma |
mahāpadmāṭavyāṃ mṛditamalamāyena manasā
mahāntaḥ paśyanto dadhati paramāhlādalaharīm
bhavāni tvaṃ dāse mayi vitara dṛṣṭiṃ sakaruṇā-
miti stotuṃ vāñchankathayati bhavāni tvamiti yaḥ |
tadaiva tvaṃ tasmai diśasi nijasāyujyapadavīṃ
mukundabrahmendrasphuṭamakuṭanīrājitapadāma
tvayā hṛtvā vāmaṃ vapuraparitṛptena manasā
śarīrārdhaṃ śaṃbhoraparamapi śaṅke hṛtamabhūt |
yadetattvadrūpaṃ sakalamaruṇābhaṃ trinayanaṃ
kucābhyāmānamraṃ kuṭilaśaśicūḍālamakuṭam
jagatsūte dhātā hariravati rudraḥ kṣapayate
tiraskurvannetatsvamapi vapurīśastirayati |
sadāpūrvaḥ sarvaṃ tadidamanugṛhṇāti ca śiva-
stavājñāmālambya kṣaṇacalitayorbhrūlatikayoḥ
trayāṇāṃ devānāṃ triguṇajanitānāṃ tava śive
bhavetpūjā pūjā tava caraṇayoryā viracitā |
tathāhi tvatpādodvahanamaṇipīṭhasya nikaṭe
sthitā hyete śaśvanmukulitakarottaṃsamakuṭāḥ
viriści: pañcatvaṃ vrajati harirāpnoti viratiṃ
vināśaṃ kīnāśo bhajati dhanado yāti nidhanam |
vitandrī māhendrī vitatirapi saṃmīlitadṛśā
mahāsaṃhāre'sminviharati sati tvatpatirasau
japo jalpa: śilpaṃ sakalamapi mudrāviracanā
gati: prādakṣiṇyakramaṇamaśanādyāhutividhiḥ |
praṇāma: saṃveśa: sukhamakhilamātmārpaṇadṛśā
saparyāparyāyastava bhavatu yanme vilasitam
sudhāmapyāsvādya pratibhayajarāmṛtyuhariṇīṃ
vipadyante viśve vidhiśatamakhādyā diviṣadaḥ |
karālaṃ yatkṣvelaṃ kabalitavataḥ kālakalanā
na śaṃbhostanmūlaṃ tava janani tāṭaṅkamahimā
kirīṭaṃ vairiñcaṃ parihara puraḥ kaiṭabhabhidaḥ
kaṭhore koṭīre skhalasi jahi jambhārimakuṭam |
praṇamreṣveteṣu prasabhamupayātasya bhavanaṃ
bhavasyābhyutthāne tava parijanoktirvijayate
svadehodbhūtābhirghṛṇibhiraṇimādyābhirabhito
niṣevye nitye tvāmahamiti sadā bhāvayati yaḥ |
kimāścaryaṃ tasya trinayanasamṛddhiṃ tṛṇayato
mahāsaṃvartāgnirviracayati nīrājanavidhima
catuḥṣaṣṭayā tantraiḥ sakalamatisandhāya bhuvanaṃ
sthitastattatsiddhiprasavaparatantraiḥ paśupatiḥ |
punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā-
svatantraṃ te tantraṃ kṣititalamavātītaradidam
śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ kṣitiratha raviḥ śītakiraṇa:
smaro haṃsaḥ śakrastadanu ca parāmāraharayaḥ |
amī hṛllekhābhistisṛbhiravasāneṣu ghaṭitā
bhajante varṇāste tava janani nāmāvayavatām
smaraṃ yoniṃ lakṣmīṃ tritayamidamādau tava mano-
rnidhāyaike nitye niravadhimahābhogarasikāḥ |
bhajanti tvāṃ cintāmaṇiguṇanibaddhākṣavalayā:
śivāgnau juhvantaḥ surabhighṛtadhārāhutiśataiḥ
śarīraṃ tvaṃ śaṃbhoḥ śaśimihiravakṣoruhayugaṃ
tavātmānaṃ manye bhagavati navātmānamanagham |
ata: śeṣa: śeṣītyayamubhayasādhāraṇatayā
sthita: saṃbandho vāṃ samarasaparānandaparayoḥ
manastvaṃ vyoma tvaṃ marudasi marutsārathirasi
tvamāpastvaṃ bhūmistvayi pariṇatāyāṃ na hi parama |
tvameva svātmānaṃ pariṇamayituṃ viśvavapuṣā
cidānandākāraṃ śivayuvati bhāvena bibhṛṣe
tavājñācakrasthaṃ tapanaśaśikoṭidyutidharaṃ
paraṃ śaṃbhuṃ vande parimilitapārśvaṃ paracitā |
yamārādhyanbhaktyā raviśaśiśucīnāmaviṣaye
nirāloke'loke nivasati hi bhālokabhuvane
viśuddhau te śuddhasphaṭikaviśadaṃ vyomajanakaṃ
śivaṃ seve devīmapi śivasamānavyavasitāma |
yayoḥ kāntyā yāntyāḥ śaśikiraṇasārūpyasaraṇe-
rvidhūtāntardhvāntā vilasati cakorīva jagatī
samunmīlatsaṃvitkamalamakarandaikarasikaṃ
bhaje haṃsadvandvaṃ kimapi mahatāṃ mānasacaram |
yadālāpādaṣṭādaśaguṇitavidyāpariṇati-
ryadādatte doṣādguṇamakhilamadbhyaḥ paya iva
tava svādhiṣṭhāne hutavahamadhiṣṭhāya nirataṃ
tamīḍe saṃvartaṃ janani mahatīṃ tāṃ ca samayām |
yadāloke lokāndahati mahati krodhakalite
dayārdrā yā dṛṣṭiḥ śiśiramupacāraṃ racayati
taṭittvantaṃ śaktyā timiraparipanthisphuraṇayā
sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhendradhanuṣam |
tava śyāmaṃ meghaṃ kamapi maṇipūraikaśaraṇaṃ
niṣeve varṣantaṃ haramihirataptaṃ tribhuvanama
tavādhāre mūle saha samayayā lāsyaparayā
navātmānaṃ manye navarasamahātāṇḍavanaṭam |
ubhābhyāmetābhyāmudayavidhimuddiśya dayayā
sanāthābhyāṃ jajñe janakajananīmajjagadidam
gatairmāṇikyatvaṃ gaganamaṇibhiḥ sāndraghaṭitaṃ
kirīṭaṃ te haimaṃ himagirisute kīrtayati yaḥ |
sa nīḍeyacchāyācchuraṇaśabalaṃ candraśakalaṃ
dhanu: śaunāsīraṃ kimiti na nibadhnāti dhiṣaṇām
dhunotu dhvāntaṃ nastulitadalitendīvaravanaṃ
ghanasnigdhaślakṣṇaṃ cikuranikurumbaṃ tava śive |
yadīyaṃ saurabhyaṃ sahajamupalabdhaṃ sumanaso
vasantyasminmanye valamathanavāṭīviṭapinām
tanotu kṣemaṃ nastava vadanasaundaryalaharī-
parīvāhaḥ srota:saraṇiriva sīmantasaraṇiḥ |
vahantī sindūraṃ prabalakabarībhāratimira-
dviṣāṃ bṛndairbandīkṛtamiva navīnārkakiraṇama
arālaiḥ svābhāvyādalikalabhasaśrībhiralakaiḥ
parītaṃ te vaktraṃ parihasati paṅkeruharucim |
darasmere yasmindaśanarucikiñjalkarucire
sugandhau mādyanti smaradahanacakṣurmadhulihaḥ
lalāṭaṃ lāvaṇyadyutivimalamābhāti taba ya-
ddvitīyaṃ tanmanye makuṭaghaṭitaṃ candraśakalam |
viparyāsanyāsādubhayamapi saṃbhūya ca mitha:
sudhālepasyūti: pariṇamati rākāhimakaraḥ
bhruvau bhugne kiṃcidbhuvanabhayabhaṅgavyasanini
tvadīye netrābhyāṃ madhukararucibhyāṃ dhṛtaguṇam |
dhanurmanye savyetarakaragṛhītaṃ ratipateḥ
prakoṣṭhe muṣṭau ca sthagayati nigūḍhāntaramume
ahaḥ sūte savyaṃ tava nayanamarkātmakatayā
triyāmāṃ vāmaṃ te sṛjati rajanīnāyakatayā |
tṛtīyā te dṛṣṭirdaradalitahemāmbujaruciḥ
samādhatte sandhyāṃ divasaniśayorantaracarīm
viśālā kalyāṇī sphuṭarucirayodhyā kuvalayaiḥ
kṛpādhārādhārā kimapi madhurābhogavatikā |
avantī dṛṣṭiste bahunagaravistāravijayā
dhruvaṃ tattannāmavyavaharaṇayogyā vijayate
kavīnāṃ saṃdarbhastabakamakarandaikarasikaṃ
kaṭākṣavyākṣepabhramarakalabhau karṇayugalam |
amuñcantau dṛṣṭvā tava navarasāsvādataralā-
vasūyāsaṃsargādalikanayanaṃ kiṃcidaruṇam
śive śṛṅgārārdrā taditarajane kutsanaparā
saroṣā gaṅgāyāṃ giriśacarite vismayavatī |
harāhibhyo bhītā sarasiruhasaubhāgyajananī
sakhīṣu smerā te mayi janani dṛṣṭiḥ sakaruṇā
gate karṇābhyarṇaṃ garuta iva pakṣmāṇi dadhatī
purāṃ bhettuścittapraśamarasavidrāvaṇaphale |
ime netre gotrādharapatikulottaṃsakalike
tavākarṇākṛṣṭasmaraśaravilāsaṃ kalayataḥ
vibhaktatraivarṇyaṃ vyatikaritalīlāñjanatayā
vibhāti tvannetratritayamidamīśānadayite |
punaḥ sraṣṭuṃ devāndruhiṇaharirudrānuparatā-
nrarajaḥ sattvaṃ bibhrattama iti guṇānāṃ trayamiva
pavitrīkartuṃ naḥ paśupatiparādhīnahradaye
dayāmitrairnetrairaruṇadhavalaśyāmarucibhiḥ |
nadaḥ śoṇo gaṅgā tapanatanayeti dhruvamamuṃ
trayāṇāṃ tīrthānāmupanayasi saṃbhedamanagham
nimeṣonmeṣābhyāṃ pralayamudayaṃ yāti jagatī
tavetyāhuḥ santo dharaṇidhararājanyatanaye |
tvadunmeṣājjātaṃ jagadidamaśeṣaṃ pralayata:
paritrātuṃ śaṅke parihṛtanimeṣāstava dṛśaḥ
tavāparṇe karṇejapanayanapaiśunyacakitā
nilīyante toye niyatamanimeṣā: śapharikāḥ |
iyaṃ ca śrīrbaddhacchadapuṭakavāṭaṃ kuvalayaṃ
jahāti pratyūṣe niśi ca vighaṭayya praviśati
dṛśā drādhīyasyā daradalitanīlotpalarucā
davīyāṃsaṃ dīnaṃ snapaya kṛpayā māmapi śive |
anenāyaṃ dhanyo bhavati na ca te hāniriyatā
vane vā harmye vā samakaranipāto himakaraḥ
arālaṃ te pālīyugalamagarājanyatanaye
na keṣāmādhatte kusumaśarakodaṇḍakutukama |
tiraścīno yatra śravaṇapathamullaṅghaya vilasa-
nnapāṅgavyāsaṅgo diśati śarasaṃdhānadhiṣaṇām
sphuradgaṇḍābhogapratiphalitatāṭaṅkayugalaṃ
catuścakraṃ manye tava sukhamidaṃ manmatharatham |
yamāruhya druhyatyavanirathamarkenducaraṇaṃ
mahāvīro māraḥ pramathapataye sajjitavate
sarasvatyā: sūktīramṛtalaharīkauśalaharī:
pibantyāḥ śarvāṇi śravaṇaculukābhyāmaviralam |
camatkāraślāghācalitaśirasaḥ kuṇḍalagaṇo
jhaṇatkāraistāraiḥ prativacanamācaṣṭa iva te
asauṃ nāsāvaṃśastuhinagirivaṃśadhvajapaṭi
tvadīyo nedīyaḥ phalatu phalamasmākamucitama |
vahatyantarmuktā: śiśirakaraniśvāsagalitaṃ
samṛddhyā yattāsāṃ bahirapi ca muktāmaṇidharaḥ
prakṛtyā raktāyāstava sudati dantacchadaruce:
pravakṣye sādṛśyaṃ janayatu phalaṃ vidrumalatā |
na bimbaṃ tadvimbapratiphalanarāgādaruṇitaṃ
tulāmadhyāroḍhuṃ kathamiva vilajjeta kalayā
smitajyotsnājālaṃ tava vadanacandrasya pibatāṃ
cakorāṇāmāsīdatirasatayā cañcujaḍimā |
ataste śītāṃśoramṛtalaharīmāmlarucaya:
pibanti svacchandaṃ niśiniśi bhṛśaṃ kāñjikadhiyā
aviśrāntaṃ patyurguṇagaṇakathāmreḍanajapā
japāpuṣpacchāyā tava janani jihvā jayati sā |
yadagrāsīnāyāḥ sphaṭikadṛṣadacchacchavimayī
sarasvatyā mūrtiḥ pariṇamati māṇikyavapuṣā
raṇe jitvā daityānapahṛtaśirastraiḥ kavacibhi-
rnivṛttaiścaṇḍāṃśatripuraharanirmālyavimukhaiḥ |
viśākhendropendraiḥ śaśiviśadakarpūraśakalā
vilīyante mātastava vadanatāmbūlakabalāḥ
vipañcyā gāyantī vividhamapadānaṃ paśupate-
stvayārabdhe vaktuṃ calitaśirasā sādhuvacane |
tadīyairmādhuryairapalapitatantrīkalaravāṃ
nijāṃ vīṇāṃ vāṇī niculayati colena nibhṛtam
karāgreṇa spṛṣṭaṃ tuhinagiriṇā vatsalatayā
girīśenodastaṃ muhuradharapānākulatayā |
karagrāhyaṃ śaṃbhormukhamukuravṛntaṃ girisute
kathaṃkāraṃ brūmastava cubukamaupamyarahitam
bhujāśleṣānnityaṃ puradamayituḥ kaṇṭakavatī
tava grīvā dhatte mukhakamalanālaśriyamiyam |
svataḥ śvetā kālāgurubahulajambālamalinā
mṛṇālīlālityaṃ vahati yadadho hāralatikā
gale rekhāstisro gatigamakagītaikanipuṇe
vivāhavyānaddhapraguṇaguṇasaṃkhyāpratibhuvaḥ |
virājante nānāvidhamadhurarāgākarabhuvāṃ
trayāṇāṃ grāmāṇāṃ sthitiniyamasīmāna iva te
mṛṇālīmṛdvīnāṃ tava bhujalatānāṃ catasṛṇāṃ
caturbhiḥ saundaryaṃ sarasijabhavaḥ stauti vadanaiḥ |
nakhebhya: saṃtrasyanprathamamathanādandhakaripo-
ścaturṇāṃ śīrṣāṇāṃ samamabhayahastārpaṇadhiyā
nakhānāmudyotairnavanalinarāgaṃ vihasatāṃ
karāṇāṃ te kāntiṃ kathaya kathayāmaḥ kathamume |
kayācidvā sāmyaṃ bhajatu kalayā hanta kamalaṃ
yadi krīḍallakṣmīcaraṇatalalākṣārasacaṇam
samaṃ devi skandadvipavadanapītaṃ stanayugaṃ
tavedaṃ naḥ khedaṃ haratu satataṃ prasnutamukham |
yadālokyāśaṅkākulitahṛdayo hāsajanaka:
svakumbhau heramba: paribhṛśati hastena jhaḍiti
amū te vakṣojāvamṛtarasamāṇikyakutupau
na saṃdehaspando nagapatipatāke manasi naḥ |
pibantau tau yasmādaviditavadhūsaṅgarasikau
kumārāvadyāpi dviradavadanakrauñcadalanau
vahatyamba stamberamadanujakumbhaprakṛtibhiḥ
samārabdhāṃ muktāmaṇibhiramalāṃ hāralatikāma |
kucābhogo bimbādhararucibhiranta: śabalitāṃ
pratāpavyāmiśrāṃ puradamayituḥ kīrtimiva te
tava stanyaṃ manye dharaṇidharakanye hṛdayataḥ
payaḥpārāvāra: parivahati sārasvatamiva |
dayāvatyā dattaṃ draviḍaśiśurāsvādya tava ya-
tkavīnāṃ prauḍhānāmajani kamanīyaḥ kavayitā
harakrodhajvālāvalibhiravalīḍhena vapuṣā
gabhīre te nābhīsarasi kṛtasaṅgo manasijaḥ |
samuttasthau tasmādacalatanaye dhūmalatikā
janastāṃ jānīte tava janani romāvaliriti
yadetatkālindītanutarataraṅgākṛti śive
kṛśe madhye kiṃcijjanani tava yadbhāti sudhiyām |
vimardādanyonyaṃ kucakalaśayorantaragataṃ
tanūbhūtaṃ vyoma praviśadiva nābhiṃ kuhariṇīm
sthiro gaṅgāvartaḥ stanamukularomāvalilatā-
kalāvālaṃ kuṇḍaṃ kusumaśaratejohutabhujaḥ |
raterlīlāgāraṃ kimapi tava nābhirgirisute
biladvāraṃ siddhegiriśanayanānāṃ vijayate
nisargakṣīṇasya stanataṭabhareṇa klamajuṣo
namanmūrternārītilaka śanakaistruṭyata iva |
ciraṃ te madhyasya truṭitataṭinītīrataruṇā
samāvasthāsthemno bhavatu kuśalaṃ śailatanaye
kucau sadyaḥ svidyattaṭaghaṭitakūrpāsabhidurau
kaṣantau dormūle kanakakalaśābhau kalayatā |
tava trātuṃ bhaṅgādalamiti valagraṃ tanubhuvā
tridhā naddhaṃ devi trivali lavalīvallibhiriva
gurutvaṃ vistāraṃ kṣitidharapatiḥ pārvati nijā-
nnitambādācchidya tvayi haraṇarūpeṇa nidadhe |
ataste vistīrṇo gururayamaśeṣāṃ vasumatīṃ
nitambaprāgbhāra: sthagayati ladhutvaṃ nayati ca
karīndrāṇāṃ śuṇḍānkanakakadalīkāṇḍapaṭalī-
mubhābhyāmūrubhyāmubhayamapi nirjitya bhavati |
suvṛttābhyāṃ patyuḥ praṇatikaṭhinābhyāṃ girisute
vidhijñe jānubhyāṃ vibudhakarikumbhadvayamasi
parājetuṃ rudraṃ dviguṇaśaragabhau girisute
niṣaṅgau jaṅghe te viṣamaviśikho bāḍhamakṛta |
yadagne dṛśyante daśaśaraphalā: pādayugalī-
nakhāgracchadmānaḥ suramakuṭaśāṇaikaniśitāḥ
śrutīnāṃ mūrdhāno dadhati tava yau śekharatayā
mamāpyetau mātaḥ śirasi dayayā dhehi caraṇau |
yayoḥ pādyaṃ pāthaḥ paśupatijaṭājūṭataṭinī
yayorlākṣālakṣmīraruṇaharicūḍāmaṇiruciḥ
namovākaṃ brūmo nayanaramaṇīyāya padayo-
stavāsmai dvandvāya sphuṭarucirasālaktakavate |
asūyatyatyantaṃ yadabhihananāya spṛhayate
paśūnāmīśānaḥ pramadavanakaṅkelitarave
mṛṣā kṛtvā gotraskhalanamatha vailakṣyanamitaṃ
lalāṭe bhartāraṃ caraṇakamale tāḍayati te |
cirādantaḥśalyaṃ dahanakṛtamunmūlitavatā
tulākoṭikkāṇaiḥ kilikilitamīśānaripuṇā
himānīhantavyaṃ himagirinivāsaikacaturau
niśāyāṃ nidrāṇaṃ niśi caramabhāge ca viśadau |
varaṃ lakṣmīpātraṃ śriyamatisṛjantau samayināṃ
sarojaṃ tvatpādau janani jayataścitramiha kim
padaṃ te kīrtīnāṃ prapadamapadaṃ devi vipadāṃ
kathaṃ nītaṃ sadbhiḥ kaṭhinakamaṭhīkarparatulām |
kathaṃ vā bāhubhyāmupayamanakāle purabhidā
yadādāya nyastaṃ dṛṣadi dayamānena manasā
nakhairnākastrīṇāṃ karakamalasaṃkocaśaśibhi-
starūṇāṃ divyānāṃ hasata iva te caṇḍi caraṇau |
phalāni svaḥsthebhyaḥ kisalayakarāgreṇa dadatāṃ
daridrebhyo bhadrāṃ śriyamaniśamahnāya dadatau
dadāne dīnebhyaḥ śriyamaniśamāśānusadṛśī-
mamandaṃ saundaryaprakaramakarandaṃ vikirati |
tavāsminmandārastabakasubhage yātu caraṇe
nimajjanmajjīvaḥ karaṇacaraṇa: ṣaṭcaraṇatām
padanyāsakrīḍāparicayamivārabdhumanasaḥ
skhalantaste khelaṃ bhavanakalahaṃsā na jahati |
atasteṣāṃ śikṣāṃ subhagamaṇimañjīraraṇita-
cchalādācakṣāṇaṃ caraṇakamalaṃ cārucarite
gatāste mañcatvaṃ druhiṇaharirudreśvarabhṛtaḥ
śivaḥ svacchacchāyāghaṭitakapaṭapracchadapaṭaḥ |
tvadīyānāṃ bhāsāṃ pratiphalanarāgāruṇatayā
śarīrī śṛṅgāro rasa iva dṛśāṃ dogdhi kutukam
arālā keśeṣu prakṛtisaralā mandahasite
śirīṣābhā citte dṛṣadupalaśobhā kucataṭe |
bhṛśaṃ tanvī madhye pṛthururasijārohaviṣaye
jagattrātuṃ śaṃbhorjayati karuṇā kācidaruṇā
kalaṅkaḥ kastūrī rajanikarabimbaṃ jalamayaṃ
kalābhiḥ karpūrairmarakatakaraṇḍaṃ nibiḍitam |
atastvadbhogena pratidinamidaṃ riktakuharaṃ
vidhirbhūyo bhūyo nibiḍayati nūnaṃ tava kṛte
purārāteranta:puramasi tatastvaccaraṇayoḥ
saparyāmaryādā taralakaraṇānāmasulabhā |
tathā hyete nītāḥ śatamakhamukhāḥ siddhimatulāṃ
tava dvāropāntasthitibhiraṇimādyābhiramarāḥ
kalatraṃ vaidhātraṃ katikati bhajante na kavayaḥ
śriyo devyāḥ ko vā na bhavati pati: kairapi dhanaiḥ |
mahādevaṃ hitvā tava sati satīnāmacarame
kucābhyāmāsaṅgḥ kuravakatarorapyasulabhaḥ
girāmāhurdevīṃ druhiṇagṛhiṇīmāgamavido
hareḥ patnīṃ padmāṃ harasahacarīmadritanayām |
turīyā kāpi tvaṃ duradhigamaniḥsīmamahimā
mahāmāyā viśvaṃ bhramayasi parabrahmamahiṣi
kadā kāle mātaḥ kathaya kalitālaktakarasaṃ
pibeyaṃ vidyārthī tava caraṇanirṇejanajalam |
prakṛtyā mūkānāmapi ca kavitākāraṇatayā
kadā dhatte vāṇīmukhakamalatāmbūlarasatām
sarasvatyā lakṣmyā vidhiharisapatno viharate
rate: pātivratyaṃ śithilayati ramyeṇa vapuṣā |
ciraṃ jīvanneva kṣapitapaśupāśavyatikaraḥ
parānandābhikhyaṃ rasayati rasaṃ tvadbhajanavān
pradīpajvālābhirdivasakaranīrājanavidhiḥ
sudhāsūteścandropalajalalavairarghyaracanā |
svakīyairambhobhiḥ salilanidhisauhityakaraṇaṃ
tvadīyābhirvāgbhistava janani vācāṃ stutiriyamVerse-by-Verse Meaning
Tap “Show meaning” under any verse to read its meaning.
शिवः शक्त्या युक्तो यदि भवति शक्त: प्रभवितुं न चेदेवं देवो न खलु कुशल: स्पन्दितुमपि । अतस्त्वामाराध्यां हरिहरविरिञ्चादिभिरपि प्रणन्तुं स्तोतुं वा कथमकृतपुण्यः प्रभवति
śivaḥ śaktyā yukto yadi bhavati śakta: prabhavituṃ na cedevaṃ devo na khalu kuśala: spanditumapi | atastvāmārādhyāṃ hariharaviriñcādibhirapi praṇantuṃ stotuṃ vā kathamakṛtapuṇyaḥ prabhavati
Show meaningHide meaning
Shiva becomes capable of creation only when united with Shakti; without her he cannot even stir. Hence you are worshipped even by Vishnu, Shiva and Brahma themselves -- how could one without accumulated merit ever be able to bow to you or praise you?
तनीयांसं पांसुं तव चरणपङ्केरुहभवं विरिञ्चिः संचिन्वन्विरचयति लोकानविकलम् । वहत्येनं शौरिः कथमपि सहस्रेण शिरसां हर: संक्षुद्यैनं भजति भसितोद्धूलनविधिम्
tanīyāṃsaṃ pāṃsuṃ tava caraṇapaṅkeruhabhavaṃ viriñciḥ saṃcinvanviracayati lokānavikalam | vahatyenaṃ śauriḥ kathamapi sahasreṇa śirasāṃ hara: saṃkṣudyainaṃ bhajati bhasitoddhūlanavidhim
Show meaningHide meaning
Brahma, gathering the tiniest speck of dust from your lotus feet, creates the worlds without flaw; Vishnu somehow bears that same dust upon his thousand heads as Shesha; and Shiva, grinding it fine, smears it on his body as sacred ash.
अविद्यानामन्तस्तिमिरमिहिरद्वीपनगरी जडानां चैतन्यस्तबकमकरन्दस्रुतिझरी । दरिद्राणां चिन्तामणिगुणनिका जन्मजलधौ निमग्नानां दंष्ट्रा मुररिपुवराहस्य भवति
avidyānāmantastimiramihiradvīpanagarī jaḍānāṃ caitanyastabakamakarandasrutijharī | daridrāṇāṃ cintāmaṇiguṇanikā janmajaladhau nimagnānāṃ daṃṣṭrā muraripuvarāhasya bhavati
Show meaningHide meaning
You are the sunlit city that dispels the inner darkness of ignorance for the ignorant; for the insentient you are the flowing honey-stream from the cluster of consciousness; for the poor you are the wish-fulfilling gem; and for those drowning in the ocean of birth, you are the tusk of Vishnu's boar-form that lifts them up.
त्वदन्यः पाणिभ्यामभयवरदो दैवतगण- स्त्वमेका नैवासि प्रकटितवराभीत्यभिनया । भयात्त्रातुं दातुं फलमपि च वाञ्छासमधिकं शरण्ये लोकानां तव हि चरणावेव निपुणौ
tvadanyaḥ pāṇibhyāmabhayavarado daivatagaṇa- stvamekā naivāsi prakaṭitavarābhītyabhinayā | bhayāttrātuṃ dātuṃ phalamapi ca vāñchāsamadhikaṃ śaraṇye lokānāṃ tava hi caraṇāveva nipuṇau
Show meaningHide meaning
Every other deity shows the gestures of protection and boon-giving with the hands, but you alone, O refuge of the world, need show no such gesture -- your very feet are themselves skilled at protecting from fear and granting boons beyond desire.
हरिस्त्वामाराध्य प्रणतजनसौभाग्यजननीं पुरा नारी भूत्वा पुररिपुमपि क्षोभमनयत् । स्मरोऽपि त्वां नत्वा रतिनयनलेह्येन वपुषा मुनीनामप्यन्तः प्रभवति हि मोहाय महताम
haristvāmārādhya praṇatajanasaubhāgyajananīṃ purā nārī bhūtvā puraripumapi kṣobhamanayat | smaro'pi tvāṃ natvā ratinayanalehyena vapuṣā munīnāmapyantaḥ prabhavati hi mohāya mahatāma
Show meaningHide meaning
Having worshipped you, Vishnu once became Mohini and stirred even Shiva's mind; and Kama, by bowing to you, gained a form so alluring to Rati's eyes that it can bewilder the hearts even of great sages.
धनुः पौंष्पं मौर्वी मधुकरमयी पञ्च विशिखा वसन्तः सामन्तो मलयमरुदायोधनरथः । तथाप्येकः सर्वं हिमगिरिसुते कामपि कृपा- मपाङ्गात्ते लब्ध्वा जगदिदमनङ्गो विजयते
dhanuḥ pauṃṣpaṃ maurvī madhukaramayī pañca viśikhā vasantaḥ sāmanto malayamarudāyodhanarathaḥ | tathāpyekaḥ sarvaṃ himagirisute kāmapi kṛpā- mapāṅgātte labdhvā jagadidamanaṅgo vijayate
Show meaningHide meaning
Kama's bow is only of flowers, its string of bees, his arrows just five, spring his mere ally and the Malaya breeze his chariot -- yet, having received one glance of your compassion, O daughter of the Himalaya, this bodiless god conquers the whole universe.
कणत्काञ्चीदामा करिकलभकुम्भस्तननता परिक्षीणा मध्ये परिणतशरच्चन्द्रवदना । धनुर्बाणान्पाशं सृणिमपि दधाना करतलैः पुरस्तादास्तां न: पुरमथितुराहोपुरुषिका
kaṇatkāñcīdāmā karikalabhakumbhastananatā parikṣīṇā madhye pariṇataśaraccandravadanā | dhanurbāṇānpāśaṃ sṛṇimapi dadhānā karatalaiḥ purastādāstāṃ na: puramathiturāhopuruṣikā
Show meaningHide meaning
May she stand before us -- wearing a tinkling girdle, her form bent gracefully by her full bosom, slender-waisted, moon-faced, holding bow, arrows, noose and goad in her hands -- she who is the very pride and glory of Shiva, destroyer of the three cities.
सुधासिन्धोर्मध्ये सुरविटपिवाटीपरिवृते मणिद्वीपे नीपोपवनवति चिन्तामणिगृहे । शिवाकारे मञ्चे परमशिवपर्यङ्कनिलयां भजन्ति त्वां धन्याः कतिचन चिदानन्दलहरीम्
sudhāsindhormadhye suraviṭapivāṭīparivṛte maṇidvīpe nīpopavanavati cintāmaṇigṛhe | śivākāre mañce paramaśivaparyaṅkanilayāṃ bhajanti tvāṃ dhanyāḥ katicana cidānandalaharīm
Show meaningHide meaning
In the middle of the ocean of nectar, amid groves of celestial trees, on the jewel-island, in a house of wish-fulfilling gems, upon a couch shaped like Shiva -- on the bed of Supreme Shiva himself -- a few fortunate souls worship you, the very wave of consciousness-bliss.
महीं मूलाधारे कमपि मणिपूरे हुतवहं स्थितं स्वाधिष्ठाने हृदि मरुतमाकाशमुपरि । मनोऽपि भ्रूमध्ये सकलमपि भित्त्वा कुलपथं सहस्रारे पद्मे सह रहसि पत्या विहरसे
mahīṃ mūlādhāre kamapi maṇipūre hutavahaṃ sthitaṃ svādhiṣṭhāne hṛdi marutamākāśamupari | mano'pi bhrūmadhye sakalamapi bhittvā kulapathaṃ sahasrāre padme saha rahasi patyā viharase
Show meaningHide meaning
You dwell established as earth at the Muladhara, as fire at the Manipura, as water at the Svadhishthana, as air at the heart, as ether above; and having pierced the mind at the eyebrow-centre and the path of the Kula, you sport secretly with your Lord in the thousand-petalled lotus.
सुधाधारासारैश्चरणयुगलान्तर्विगलितैः प्रपञ्चं सिञ्चन्ती पुनरपि रसाम्नायमहसः । अवाप्य स्वां भूमिं भुजगनिभमध्युष्टवलयं स्वमात्मानं कृत्वा स्वपिषि कुलकुण्डे कुहरिणि
sudhādhārāsāraiścaraṇayugalāntarvigalitaiḥ prapañcaṃ siñcantī punarapi rasāmnāyamahasaḥ | avāpya svāṃ bhūmiṃ bhujaganibhamadhyuṣṭavalayaṃ svamātmānaṃ kṛtvā svapiṣi kulakuṇḍe kuhariṇi
Show meaningHide meaning
Sprinkling the universe continuously with nectar-streams flowing between your two feet, you reclaim your own base as a coiled, three-and-a-half-wound serpent, and, having made yourself one with your own Self, you sleep in the hidden mystic cavity.
चतुर्भि: श्रीकण्ठैः शिवयुवतिभिः पञ्चभिरपि प्रभिन्नाभिः शम्भोर्नवभिरपि मूलप्रकृतिभिः । चतुश्चत्वारिंशद्वसुदलकलाश्रत्रिवलय- त्रिरेखाभिः सार्धं तव शरणकोणा: परिणताः
caturbhi: śrīkaṇṭhaiḥ śivayuvatibhiḥ pañcabhirapi prabhinnābhiḥ śambhornavabhirapi mūlaprakṛtibhiḥ | catuścatvāriṃśadvasudalakalāśratrivalaya- trirekhābhiḥ sārdhaṃ tava śaraṇakoṇā: pariṇatāḥ
Show meaningHide meaning
With four forms of Shrikantha, five forms of Shiva, nine root-natures, forty-four triangles and three enclosing lines, your triangular abode, the Sri Chakra, thus stands complete.
त्वदीयं सौन्दर्यं तुहिनगिरिकन्ये तुलयितुं कवीन्द्रा: कल्पन्ते कथमपि विरिञ्चिप्रभृतयः । यदालोकौत्सुक्यादमरललना यान्ति मनसा तपोभिर्दुष्प्रापामपि गिरिशसायुज्यपदवीम
tvadīyaṃ saundaryaṃ tuhinagirikanye tulayituṃ kavīndrā: kalpante kathamapi viriñciprabhṛtayaḥ | yadālokautsukyādamaralalanā yānti manasā tapobhirduṣprāpāmapi giriśasāyujyapadavīma
Show meaningHide meaning
O daughter of the snow-mountain, even the greatest poets and Brahma himself cannot fathom how to measure your beauty; a mere longing to glimpse it lets celestial women attain, through their own yearning, the very state of union with Shiva that sages struggle to reach through austerities.
नरं वर्षीयांसं नयनविरसं नर्मसु जडं तवापाङ्गालोके पतितमनुधावन्ति शतशः । गलद्वेणीबन्धाः कुचकलशविस्रस्तसिचया हठात्त्रुट्यत्काञ्च्यो विगलितदुकूला युवतयः
naraṃ varṣīyāṃsaṃ nayanavirasaṃ narmasu jaḍaṃ tavāpāṅgāloke patitamanudhāvanti śataśaḥ | galadveṇībandhāḥ kucakalaśavisrastasicayā haṭhāttruṭyatkāñcyo vigalitadukūlā yuvatayaḥ
Show meaningHide meaning
Even an old man, dull of eye and slow of wit, is chased by hundreds of young women -- their braids loosening, their garments slipping, their girdle-strings snapping -- the moment he is touched by a mere sidelong glance from you.
क्षितौ षट्पञ्चाशद्विसमधिकपञ्चाशदुदके हुताशे द्वाषष्टिश्चतुरधिकपञ्चाशदनिले । दिवि द्विःषट्त्रिंशन्मनसि च चतुःषष्टिरिति ये मयूखास्तेषामप्युपरि तव पादाम्बुजयुगम
kṣitau ṣaṭpañcāśadvisamadhikapañcāśadudake hutāśe dvāṣaṣṭiścaturadhikapañcāśadanile | divi dviḥṣaṭtriṃśanmanasi ca catuḥṣaṣṭiriti ye mayūkhāsteṣāmapyupari tava pādāmbujayugama
Show meaningHide meaning
Above the fifty-six rays in earth, the fifty-two in water, the sixty-two in fire, the fifty-four in air, the seventy-two in ether and the sixty-four in mind -- above all these subtle rays -- rests the pair of your lotus feet.
शरज्ज्योत्स्नाशुद्धां शशियुतजटाजूटमकुटां वरत्रासत्राणस्फटिकघटिकापुस्तककराम् । सकृन्न त्वा नत्वा कथमिव सतां संनिदधते मधुक्षीरद्राक्षामधुरिमधुरीणा: फणितयः
śarajjyotsnāśuddhāṃ śaśiyutajaṭājūṭamakuṭāṃ varatrāsatrāṇasphaṭikaghaṭikāpustakakarām | sakṛnna tvā natvā kathamiva satāṃ saṃnidadhate madhukṣīradrākṣāmadhurimadhurīṇā: phaṇitayaḥ
Show meaningHide meaning
Pure as autumn moonlight, crowned with matted locks bearing a crescent moon, holding rope, goad, crystal rosary and book in your hands -- how could speech sweeter than honey, milk and grapes ever come to one who fails to bow to you even once?
कवीन्द्राणां चेतःकमलवनबालातपरुचिं भजन्ते ये सन्त: कतिचिदरुणामेव भवतीम् । विरिञ्चिप्रेयस्यास्तरुणतरशृङ्गारलहरी- गभीराभिर्वाग्भिर्विदधति सतां रञ्जनममी
kavīndrāṇāṃ cetaḥkamalavanabālātaparuciṃ bhajante ye santa: katicidaruṇāmeva bhavatīm | viriñcipreyasyāstaruṇataraśaṛṅgāralaharī- gabhīrābhirvāgbhirvidadhati satāṃ rañjanamamī
Show meaningHide meaning
Those who meditate upon even a fraction of your reddish form, glowing like morning sunlight upon the lotus-grove of great poets' hearts, become able to delight the wise through deep, love-laden verses like those of Brahma's own consort.
सवित्रीभिर्वाचां शशिमणिशिलाभङ्गरुचिभि- र्वशिन्याद्याभिस्त्वां सह जननि संचिन्तयति यः । स कर्ता काव्यानां भवति मह्तां भङ्गिरुचिभि- र्वचोभिर्वाग्देवीवदनकमलामोदमधुरैः
savitrībhirvācāṃ śaśimaṇiśilābhaṅgarucibhi- rvaśinyādyābhistvāṃ saha janani saṃcintayati yaḥ | sa kartā kāvyānāṃ bhavati mahtāṃ bhaṅgirucibhi- rvacobhirvāgdevīvadanakamalāmodamadhuraiḥ
Show meaningHide meaning
Whoever meditates upon you, O Mother, together with the letter-goddesses whose lustre resembles broken moonstone, and with Vashini and the other speech-deities, becomes a maker of poetry, his words as sweet as the fragrance of Saraswati's lotus-face.
तनुच्छायाभिस्ते तरुणतरणिश्रीसरणिभि- र्दिवं सर्वामुर्वीमरुणिमनि मग्नां स्मरति यः । भवन्त्यस्य त्रस्यद्वनहरिणशालीननयनाः सहोर्वश्या वश्याः कति कति न गीर्वाणगणिका:
tanucchāyābhiste taruṇataraṇiśrīsaraṇibhi- rdivaṃ sarvāmurvīmaruṇimani magnāṃ smarati yaḥ | bhavantyasya trasyadvanahariṇaśālīnanayanāḥ sahorvaśyā vaśyāḥ kati kati na gīrvāṇagaṇikā:
Show meaningHide meaning
Whoever remembers, through your body's radiance like the glow of the young rising sun, the whole earth and sky immersed in that reddish light, gains mastery over timid, doe-eyed celestial nymphs -- even Urvashi and countless heavenly maidens become subject to him.
मुखं बिन्दुं कृत्वा कुचयुगमधस्तस्य तदधो हरार्धं ध्यायेद्यो हरमहिषि ते मन्मथकलाम् । स सद्यः संक्षोभं नयति वनिता इत्यतिलघु त्रिलोकीमप्याशु भ्रमयति रवीन्दुस्तनयुगाम्
mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastasya tadadho harārdhaṃ dhyāyedyo haramahiṣi te manmathakalām | sa sadyaḥ saṃkṣobhaṃ nayati vanitā ityatilaghu trilokīmapyāśu bhramayati ravīndustanayugām
Show meaningHide meaning
Whoever meditates upon your form of love -- the face as the central point, the two breasts below it, and Shiva's half below that -- instantly sets women astir, and swiftly makes the whole triple world tremble.
किरन्तीमङ्गेभ्यः किरणनिकुरुम्बामृतरसं हृदि त्वामाधत्ते हिमकरशिलामूर्तिमिव यः । स सर्पाणां दर्पं शमयति शकुन्ताधिप इव ज्वरप्लुष्टान्दृष्ट्या सुखयति सुधाधारसिरया
kirantīmaṅgebhyaḥ kiraṇanikurumbāmṛtarasaṃ hṛdi tvāmādhatte himakaraśilāmūrtimiva yaḥ | sa sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati śakuntādhipa iva jvarapluṣṭāndṛṣṭyā sukhayati sudhādhārasirayā
Show meaningHide meaning
Whoever holds you in the heart like an image formed of moonstone, scattering nectar-rays of light from every limb, subdues the pride of serpents like Garuda himself and, by a mere glance, soothes those burning with fever.
तटिल्लेखातन्वीं तपनशशिवैश्वानरमयीं निषण्णां षण्णामप्युपरि कमलानां तव कलाम । महापद्माटव्यां मृदितमलमायेन मनसा महान्तः पश्यन्तो दधति परमाह्लादलहरीम्
taṭillekhātanvīṃ tapanaśaśivaiśvānaramayīṃ niṣaṇṇāṃ ṣaṇṇāmapyupari kamalānāṃ tava kalāma | mahāpadmāṭavyāṃ mṛditamalamāyena manasā mahāntaḥ paśyanto dadhati paramāhlādalaharīm
Show meaningHide meaning
Great souls who, with minds cleansed of illusion, behold your subtle form -- slender like a streak of lightning, composed of sun, moon and fire, seated above the six lotuses in the great lotus of the crown -- attain the supreme wave of bliss.
भवानि त्वं दासे मयि वितर दृष्टिं सकरुणा- मिति स्तोतुं वाञ्छन्कथयति भवानि त्वमिति यः । तदैव त्वं तस्मै दिशसि निजसायुज्यपदवीं मुकुन्दब्रह्मेन्द्रस्फुटमकुटनीराजितपदाम
bhavāni tvaṃ dāse mayi vitara dṛṣṭiṃ sakaruṇā- miti stotuṃ vāñchankathayati bhavāni tvamiti yaḥ | tadaiva tvaṃ tasmai diśasi nijasāyujyapadavīṃ mukundabrahmendrasphuṭamakuṭanīrājitapadāma
Show meaningHide meaning
Whoever, merely wishing to praise you, utters your name as 'Bhavani, cast your compassionate glance on me,' you at once grant him the state of union with you, worshipped by the crowns of Vishnu, Brahma and Indra.
त्वया हृत्वा वामं वपुरपरितृप्तेन मनसा शरीरार्धं शंभोरपरमपि शङ्के हृतमभूत् । यदेतत्त्वद्रूपं सकलमरुणाभं त्रिनयनं कुचाभ्यामानम्रं कुटिलशशिचूडालमकुटम्
tvayā hṛtvā vāmaṃ vapuraparitṛptena manasā śarīrārdhaṃ śaṃbhoraparamapi śaṅke hṛtamabhūt | yadetattvadrūpaṃ sakalamaruṇābhaṃ trinayanaṃ kucābhyāmānamraṃ kuṭilaśaśicūḍālamakuṭam
Show meaningHide meaning
Having taken half of Shiva's body from an insatiable desire, I imagine you took the other half too -- for this whole reddish, three-eyed form of yours, bending under your breasts and crowned by the crescent moon, seems to be entirely Shiva's own.
जगत्सूते धाता हरिरवति रुद्रः क्षपयते तिरस्कुर्वन्नेतत्स्वमपि वपुरीशस्तिरयति । सदापूर्वः सर्वं तदिदमनुगृह्णाति च शिव- स्तवाज्ञामालम्ब्य क्षणचलितयोर्भ्रूलतिकयोः
jagatsūte dhātā hariravati rudraḥ kṣapayate tiraskurvannetatsvamapi vapurīśastirayati | sadāpūrvaḥ sarvaṃ tadidamanugṛhṇāti ca śiva- stavājñāmālambya kṣaṇacalitayorbhrūlatikayoḥ
Show meaningHide meaning
Brahma creates, Vishnu protects, Rudra destroys, Ishvara conceals, and Sadashiva graciously restores the universe again -- all this happens only at the command carried by the slight movement of your eyebrows.
त्रयाणां देवानां त्रिगुणजनितानां तव शिवे भवेत्पूजा पूजा तव चरणयोर्या विरचिता । तथाहि त्वत्पादोद्वहनमणिपीठस्य निकटे स्थिता ह्येते शश्वन्मुकुलितकरोत्तंसमकुटाः
trayāṇāṃ devānāṃ triguṇajanitānāṃ tava śive bhavetpūjā pūjā tava caraṇayoryā viracitā | tathāhi tvatpādodvahanamaṇipīṭhasya nikaṭe sthitā hyete śaśvanmukulitakarottaṃsamakuṭāḥ
Show meaningHide meaning
The worship of the three deities born of the three gunas is itself but your worship -- they stand forever near the jewelled pedestal bearing your feet, their folded hands resting like crowns upon their heads.
विरिश्चि: पञ्चत्वं व्रजति हरिराप्नोति विरतिं विनाशं कीनाशो भजति धनदो याति निधनम् । वितन्द्री माहेन्द्री विततिरपि संमीलितदृशा महासंहारेऽस्मिन्विहरति सति त्वत्पतिरसौ
viriści: pañcatvaṃ vrajati harirāpnoti viratiṃ vināśaṃ kīnāśo bhajati dhanado yāti nidhanam | vitandrī māhendrī vitatirapi saṃmīlitadṛśā mahāsaṃhāre'sminviharati sati tvatpatirasau
Show meaningHide meaning
At the great dissolution Brahma perishes, Vishnu ceases, death itself dies, Kubera meets his end, and even Indra's retinue grows drowsy -- yet amid this universal destruction, your consort Shiva alone continues to sport, undiminished.
जपो जल्प: शिल्पं सकलमपि मुद्राविरचना गति: प्रादक्षिण्यक्रमणमशनाद्याहुतिविधिः । प्रणाम: संवेश: सुखमखिलमात्मार्पणदृशा सपर्यापर्यायस्तव भवतु यन्मे विलसितम्
japo jalpa: śilpaṃ sakalamapi mudrāviracanā gati: prādakṣiṇyakramaṇamaśanādyāhutividhiḥ | praṇāma: saṃveśa: sukhamakhilamātmārpaṇadṛśā saparyāparyāyastava bhavatu yanme vilasitam
Show meaningHide meaning
Whatever I do -- my idle talk becomes japa, every gesture a sacred mudra, my walking a circumambulation, my eating an offering, my rest a prostration; let every pleasure of mine, offered as an act of self-surrender, become a form of your worship.
सुधामप्यास्वाद्य प्रतिभयजरामृत्युहरिणीं विपद्यन्ते विश्वे विधिशतमखाद्या दिविषदः । करालं यत्क्ष्वेलं कबलितवतः कालकलना न शंभोस्तन्मूलं तव जननि ताटङ्कमहिमा
sudhāmapyāsvādya pratibhayajarāmṛtyuhariṇīṃ vipadyante viśve vidhiśatamakhādyā diviṣadaḥ | karālaṃ yatkṣvelaṃ kabalitavataḥ kālakalanā na śaṃbhostanmūlaṃ tava janani tāṭaṅkamahimā
Show meaningHide meaning
Even after tasting nectar that removes fearsome old age and death, the gods still perish at dissolution; yet Shiva does not perish even though he swallowed the terrible poison -- this is due to none other than the glory of your earring, O Mother.
किरीटं वैरिञ्चं परिहर पुरः कैटभभिदः कठोरे कोटीरे स्खलसि जहि जम्भारिमकुटम् । प्रणम्रेष्वेतेषु प्रसभमुपयातस्य भवनं भवस्याभ्युत्थाने तव परिजनोक्तिर्विजयते
kirīṭaṃ vairiñcaṃ parihara puraḥ kaiṭabhabhidaḥ kaṭhore koṭīre skhalasi jahi jambhārimakuṭam | praṇamreṣveteṣu prasabhamupayātasya bhavanaṃ bhavasyābhyutthāne tava parijanoktirvijayate
Show meaningHide meaning
'Set aside Brahma's crown, step over Vishnu's crown, trample Indra's crown' -- so cry your attendants as Shiva rushes to receive these bowing gods approaching his abode, and that very boast stands victorious.
स्वदेहोद्भूताभिर्घृणिभिरणिमाद्याभिरभितो निषेव्ये नित्ये त्वामहमिति सदा भावयति यः । किमाश्चर्यं तस्य त्रिनयनसमृद्धिं तृणयतो महासंवर्ताग्निर्विरचयति नीराजनविधिम
svadehodbhūtābhirghṛṇibhiraṇimādyābhirabhito niṣevye nitye tvāmahamiti sadā bhāvayati yaḥ | kimāścaryaṃ tasya trinayanasamṛddhiṃ tṛṇayato mahāsaṃvartāgnirviracayati nīrājanavidhima
Show meaningHide meaning
Whoever constantly meditates 'I am you,' surrounded by the radiant powers born of his own body such as the eight siddhis, in your ever-present form, finds it no wonder that even the fire of universal dissolution performs arati in his honour, treating Shiva-hood itself as a trifle.
चतुःषष्टया तन्त्रैः सकलमतिसन्धाय भुवनं स्थितस्तत्तत्सिद्धिप्रसवपरतन्त्रैः पशुपतिः । पुनस्त्वन्निर्बन्धादखिलपुरुषार्थैकघटना- स्वतन्त्रं ते तन्त्रं क्षितितलमवातीतरदिदम्
catuḥṣaṣṭayā tantraiḥ sakalamatisandhāya bhuvanaṃ sthitastattatsiddhiprasavaparatantraiḥ paśupatiḥ | punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā- svatantraṃ te tantraṃ kṣititalamavātītaradidam
Show meaningHide meaning
Shiva, through sixty-four tantras, appears to let the world believe each path grants its own independent fruit; yet, compelled by you, this seemingly independent teaching in truth serves only the fourfold goal of human life.
शिवः शक्तिः कामः क्षितिरथ रविः शीतकिरण: स्मरो हंसः शक्रस्तदनु च परामारहरयः । अमी हृल्लेखाभिस्तिसृभिरवसानेषु घटिता भजन्ते वर्णास्ते तव जननि नामावयवताम्
śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ kṣitiratha raviḥ śītakiraṇa: smaro haṃsaḥ śakrastadanu ca parāmāraharayaḥ | amī hṛllekhābhistisṛbhiravasāneṣu ghaṭitā bhajante varṇāste tava janani nāmāvayavatām
Show meaningHide meaning
Shiva, Shakti, Kama, Earth, Sun, Moon, Kama again, Hamsa, Indra, and then further deities -- these, joined with the three seed-syllables at the end, form the letters that compose your very mantra-name.
स्मरं योनिं लक्ष्मीं त्रितयमिदमादौ तव मनो- र्निधायैके नित्ये निरवधिमहाभोगरसिकाः । भजन्ति त्वां चिन्तामणिगुणनिबद्धाक्षवलया: शिवाग्नौ जुह्वन्तः सुरभिघृतधाराहुतिशतैः
smaraṃ yoniṃ lakṣmīṃ tritayamidamādau tava mano- rnidhāyaike nitye niravadhimahābhogarasikāḥ | bhajanti tvāṃ cintāmaṇiguṇanibaddhākṣavalayā: śivāgnau juhvantaḥ surabhighṛtadhārāhutiśataiḥ
Show meaningHide meaning
Some, placing the seeds of desire, origin and prosperity at the very start of your mantra, eternally devoted to boundless divine enjoyment, worship you with rosaries of wish-fulfilling gems, offering hundreds of oblations of fragrant ghee into the sacred fire.
शरीरं त्वं शंभोः शशिमिहिरवक्षोरुहयुगं तवात्मानं मन्ये भगवति नवात्मानमनघम् । अत: शेष: शेषीत्ययमुभयसाधारणतया स्थित: संबन्धो वां समरसपरानन्दपरयोः
śarīraṃ tvaṃ śaṃbhoḥ śaśimihiravakṣoruhayugaṃ tavātmānaṃ manye bhagavati navātmānamanagham | ata: śeṣa: śeṣītyayamubhayasādhāraṇatayā sthita: saṃbandho vāṃ samarasaparānandaparayoḥ
Show meaningHide meaning
O Divine one, I consider your body to be Shiva's moon-and-sun breasts and your self to be his sinless nine-fold form; thus the bond between you two, each the ground of the other, is that of one united in the same supreme bliss.
मनस्त्वं व्योम त्वं मरुदसि मरुत्सारथिरसि त्वमापस्त्वं भूमिस्त्वयि परिणतायां न हि परम । त्वमेव स्वात्मानं परिणमयितुं विश्ववपुषा चिदानन्दाकारं शिवयुवति भावेन बिभृषे
manastvaṃ vyoma tvaṃ marudasi marutsārathirasi tvamāpastvaṃ bhūmistvayi pariṇatāyāṃ na hi parama | tvameva svātmānaṃ pariṇamayituṃ viśvavapuṣā cidānandākāraṃ śivayuvati bhāvena bibhṛṣe
Show meaningHide meaning
You are the mind, the sky, the air and its mover, the water, the earth -- nothing exists beyond your own transformation; it is you alone who, to unfold your own Self as the universe, bear the form of consciousness-bliss as Shiva's youthful consort.
तवाज्ञाचक्रस्थं तपनशशिकोटिद्युतिधरं परं शंभुं वन्दे परिमिलितपार्श्वं परचिता । यमाराध्यन्भक्त्या रविशशिशुचीनामविषये निरालोकेऽलोके निवसति हि भालोकभुवने
tavājñācakrasthaṃ tapanaśaśikoṭidyutidharaṃ paraṃ śaṃbhuṃ vande parimilitapārśvaṃ paracitā | yamārādhyanbhaktyā raviśaśiśucīnāmaviṣaye nirāloke'loke nivasati hi bhālokabhuvane
Show meaningHide meaning
I salute the Supreme Shiva who resides at your command-centre, radiant with the light of a million suns and moons, flanked by radiance on either side -- worshipped in that realm beyond sun, moon or fire, that self-luminous space beyond all illumination.
विशुद्धौ ते शुद्धस्फटिकविशदं व्योमजनकं शिवं सेवे देवीमपि शिवसमानव्यवसिताम । ययोः कान्त्या यान्त्याः शशिकिरणसारूप्यसरणे- र्विधूतान्तर्ध्वान्ता विलसति चकोरीव जगती
viśuddhau te śuddhasphaṭikaviśadaṃ vyomajanakaṃ śivaṃ seve devīmapi śivasamānavyavasitāma | yayoḥ kāntyā yāntyāḥ śaśikiraṇasārūpyasaraṇe- rvidhūtāntardhvāntā vilasati cakorīva jagatī
Show meaningHide meaning
At your throat-centre I worship Shiva, pure and clear like crystal, source of the ether, and the Goddess whose resolve equals his -- by whose radiance the world, its darkness dispelled, revels like a moon-bird in moonlight.
समुन्मीलत्संवित्कमलमकरन्दैकरसिकं भजे हंसद्वन्द्वं किमपि महतां मानसचरम् । यदालापादष्टादशगुणितविद्यापरिणति- र्यदादत्ते दोषाद्गुणमखिलमद्भ्यः पय इव
samunmīlatsaṃvitkamalamakarandaikarasikaṃ bhaje haṃsadvandvaṃ kimapi mahatāṃ mānasacaram | yadālāpādaṣṭādaśaguṇitavidyāpariṇati- ryadādatte doṣādguṇamakhilamadbhyaḥ paya iva
Show meaningHide meaning
I adore that pair of swans dwelling in the minds of the great, forever delighting in the nectar of the blossoming lotus of consciousness at the heart -- whose very speech yields the eighteenfold perfection of knowledge and, like milk drawn from water, extracts only the good, leaving faults behind.
तव स्वाधिष्ठाने हुतवहमधिष्ठाय निरतं तमीडे संवर्तं जननि महतीं तां च समयाम् । यदालोके लोकान्दहति महति क्रोधकलिते दयार्द्रा या दृष्टिः शिशिरमुपचारं रचयति
tava svādhiṣṭhāne hutavahamadhiṣṭhāya nirataṃ tamīḍe saṃvartaṃ janani mahatīṃ tāṃ ca samayām | yadāloke lokāndahati mahati krodhakalite dayārdrā yā dṛṣṭiḥ śiśiramupacāraṃ racayati
Show meaningHide meaning
O Mother, I praise the great dissolving fire established at your navel-centre together with eternal Time -- whose gaze, though it burns the worlds in anger, is cooled at once by your compassionate glance.
तटित्त्वन्तं शक्त्या तिमिरपरिपन्थिस्फुरणया स्फुरन्नानारत्नाभरणपरिणद्धेन्द्रधनुषम् । तव श्यामं मेघं कमपि मणिपूरैकशरणं निषेवे वर्षन्तं हरमिहिरतप्तं त्रिभुवनम
taṭittvantaṃ śaktyā timiraparipanthisphuraṇayā sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhendradhanuṣam | tava śyāmaṃ meghaṃ kamapi maṇipūraikaśaraṇaṃ niṣeve varṣantaṃ haramihirataptaṃ tribhuvanama
Show meaningHide meaning
I worship that dark cloud of yours at the solar-plexus centre, streaked with the lightning of your radiant Shakti, girdled by a rainbow of sparkling gems, raining down and cooling the three worlds scorched by the sun.
तवाधारे मूले सह समयया लास्यपरया नवात्मानं मन्ये नवरसमहाताण्डवनटम् । उभाभ्यामेताभ्यामुदयविधिमुद्दिश्य दयया सनाथाभ्यां जज्ञे जनकजननीमज्जगदिदम्
tavādhāre mūle saha samayayā lāsyaparayā navātmānaṃ manye navarasamahātāṇḍavanaṭam | ubhābhyāmetābhyāmudayavidhimuddiśya dayayā sanāthābhyāṃ jajñe janakajananīmajjagadidam
Show meaningHide meaning
At the base centre, together with eternal Time absorbed in her dance, I imagine the nine-fold Shiva as the great dancer of the nine sentiments performing the cosmic dance -- through the two of you, united in grace, this whole world, with its mothers and fathers, came into being.
गतैर्माणिक्यत्वं गगनमणिभिः सान्द्रघटितं किरीटं ते हैमं हिमगिरिसुते कीर्तयति यः । स नीडेयच्छायाच्छुरणशबलं चन्द्रशकलं धनु: शौनासीरं किमिति न निबध्नाति धिषणाम्
gatairmāṇikyatvaṃ gaganamaṇibhiḥ sāndraghaṭitaṃ kirīṭaṃ te haimaṃ himagirisute kīrtayati yaḥ | sa nīḍeyacchāyācchuraṇaśabalaṃ candraśakalaṃ dhanu: śaunāsīraṃ kimiti na nibadhnāti dhiṣaṇām
Show meaningHide meaning
Whoever praises your golden crown, densely set with star-gems turned to rubies, wonders, seeing the shimmering crescent moon reflected in it, why it is not fashioned instead into Indra's very rainbow.
धुनोतु ध्वान्तं नस्तुलितदलितेन्दीवरवनं घनस्निग्धश्लक्ष्णं चिकुरनिकुरुम्बं तव शिवे । यदीयं सौरभ्यं सहजमुपलब्धं सुमनसो वसन्त्यस्मिन्मन्ये वलमथनवाटीविटपिनाम्
dhunotu dhvāntaṃ nastulitadalitendīvaravanaṃ ghanasnigdhaślakṣṇaṃ cikuranikurumbaṃ tava śive | yadīyaṃ saurabhyaṃ sahajamupalabdhaṃ sumanaso vasantyasminmanye valamathanavāṭīviṭapinām
Show meaningHide meaning
May your hair, O Auspicious one -- dense, glossy, soft, outshining a cluster of fully-opened blue lotuses -- dispel our darkness; its natural fragrance is such that the flowering trees of paradise seem to dwell within it.
तनोतु क्षेमं नस्तव वदनसौन्दर्यलहरी- परीवाहः स्रोत:सरणिरिव सीमन्तसरणिः । वहन्ती सिन्दूरं प्रबलकबरीभारतिमिर- द्विषां बृन्दैर्बन्दीकृतमिव नवीनार्ककिरणम
tanotu kṣemaṃ nastava vadanasaundaryalaharī- parīvāhaḥ srota:saraṇiriva sīmantasaraṇiḥ | vahantī sindūraṃ prabalakabarībhāratimira- dviṣāṃ bṛndairbandīkṛtamiva navīnārkakiraṇama
Show meaningHide meaning
May the flow of the wave of beauty from your face bring us well-being -- your hair-parting, carrying vermillion like a river-channel amid the crowding darkness of your tresses, seems to have captured the fresh rays of the rising sun.
अरालैः स्वाभाव्यादलिकलभसश्रीभिरलकैः परीतं ते वक्त्रं परिहसति पङ्केरुहरुचिम् । दरस्मेरे यस्मिन्दशनरुचिकिञ्जल्करुचिरे सुगन्धौ माद्यन्ति स्मरदहनचक्षुर्मधुलिहः
arālaiḥ svābhāvyādalikalabhasaśrībhiralakaiḥ parītaṃ te vaktraṃ parihasati paṅkeruharucim | darasmere yasmindaśanarucikiñjalkarucire sugandhau mādyanti smaradahanacakṣurmadhulihaḥ
Show meaningHide meaning
Your face, surrounded by naturally curling locks graceful as young bees, mocks the beauty of the lotus; in its gentle smiling radiance, bright as the pollen of your teeth, the bee-like eyes of Kama grow intoxicated with fragrance.
ललाटं लावण्यद्युतिविमलमाभाति तब य- द्द्वितीयं तन्मन्ये मकुटघटितं चन्द्रशकलम् । विपर्यासन्यासादुभयमपि संभूय च मिथ: सुधालेपस्यूति: परिणमति राकाहिमकरः
lalāṭaṃ lāvaṇyadyutivimalamābhāti taba ya- ddvitīyaṃ tanmanye makuṭaghaṭitaṃ candraśakalam | viparyāsanyāsādubhayamapi saṃbhūya ca mitha: sudhālepasyūti: pariṇamati rākāhimakaraḥ
Show meaningHide meaning
Your forehead shines, spotless with the radiance of loveliness; I take it to be a second crescent moon set in your crown -- the two moons, having exchanged places, seem woven together with a coat of nectar into one full moon.
भ्रुवौ भुग्ने किंचिद्भुवनभयभङ्गव्यसनिनि त्वदीये नेत्राभ्यां मधुकररुचिभ्यां धृतगुणम् । धनुर्मन्ये सव्येतरकरगृहीतं रतिपतेः प्रकोष्ठे मुष्टौ च स्थगयति निगूढान्तरमुमे
bhruvau bhugne kiṃcidbhuvanabhayabhaṅgavyasanini tvadīye netrābhyāṃ madhukararucibhyāṃ dhṛtaguṇam | dhanurmanye savyetarakaragṛhītaṃ ratipateḥ prakoṣṭhe muṣṭau ca sthagayati nigūḍhāntaramume
Show meaningHide meaning
Your two eyebrows, slightly curved and skilled at shattering the world's fear, are, I imagine, a bow strung by your bee-dark eyes and held in Kama's own hand -- its grip concealing some inner secret, O Uma.
अहः सूते सव्यं तव नयनमर्कात्मकतया त्रियामां वामं ते सृजति रजनीनायकतया । तृतीया ते दृष्टिर्दरदलितहेमाम्बुजरुचिः समाधत्ते सन्ध्यां दिवसनिशयोरन्तरचरीम्
ahaḥ sūte savyaṃ tava nayanamarkātmakatayā triyāmāṃ vāmaṃ te sṛjati rajanīnāyakatayā | tṛtīyā te dṛṣṭirdaradalitahemāmbujaruciḥ samādhatte sandhyāṃ divasaniśayorantaracarīm
Show meaningHide meaning
Your right eye, sun-natured, gives birth to day; your left, moon-natured, brings forth night; and your third eye, glowing like a half-opened golden lotus, creates the twilight that moves between day and night.
विशाला कल्याणी स्फुटरुचिरयोध्या कुवलयैः कृपाधाराधारा किमपि मधुराभोगवतिका । अवन्ती दृष्टिस्ते बहुनगरविस्तारविजया ध्रुवं तत्तन्नामव्यवहरणयोग्या विजयते
viśālā kalyāṇī sphuṭarucirayodhyā kuvalayaiḥ kṛpādhārādhārā kimapi madhurābhogavatikā | avantī dṛṣṭiste bahunagaravistāravijayā dhruvaṃ tattannāmavyavaharaṇayogyā vijayate
Show meaningHide meaning
Your glance is spacious like Varanasi, auspicious like Kalyani, radiant like Ayodhya with blue lotuses, a fount of compassion like sweet Mathura, victorious like Avanti -- truly worthy of bearing all these sacred city-names.
कवीनां संदर्भस्तबकमकरन्दैकरसिकं कटाक्षव्याक्षेपभ्रमरकलभौ कर्णयुगलम् । अमुञ्चन्तौ दृष्ट्वा तव नवरसास्वादतरला- वसूयासंसर्गादलिकनयनं किंचिदरुणम्
kavīnāṃ saṃdarbhastabakamakarandaikarasikaṃ kaṭākṣavyākṣepabhramarakalabhau karṇayugalam | amuñcantau dṛṣṭvā tava navarasāsvādataralā- vasūyāsaṃsargādalikanayanaṃ kiṃcidaruṇam
Show meaningHide meaning
Your two ears, like bees ceaselessly savouring the honey of poets' finest verses, remain unwilling to release the restless glances of your eyes; from jealousy at this, the outer corners of your eyes have turned slightly red.
शिवे शृङ्गारार्द्रा तदितरजने कुत्सनपरा सरोषा गङ्गायां गिरिशचरिते विस्मयवती । हराहिभ्यो भीता सरसिरुहसौभाग्यजननी सखीषु स्मेरा ते मयि जननि दृष्टिः सकरुणा
śive śṛṅgārārdrā taditarajane kutsanaparā saroṣā gaṅgāyāṃ giriśacarite vismayavatī | harāhibhyo bhītā sarasiruhasaubhāgyajananī sakhīṣu smerā te mayi janani dṛṣṭiḥ sakaruṇā
Show meaningHide meaning
O Shiva's consort, your glance is moist with love toward Shiva, contemptuous toward others, angered at the Ganga, astonished at his wondrous deeds, fearful of his serpents, gracious toward the lotus, and smiling among your companions -- yet toward me, Mother, may it be full of compassion.
गते कर्णाभ्यर्णं गरुत इव पक्ष्माणि दधती पुरां भेत्तुश्चित्तप्रशमरसविद्रावणफले । इमे नेत्रे गोत्राधरपतिकुलोत्तंसकलिके तवाकर्णाकृष्टस्मरशरविलासं कलयतः
gate karṇābhyarṇaṃ garuta iva pakṣmāṇi dadhatī purāṃ bhettuścittapraśamarasavidrāvaṇaphale | ime netre gotrādharapatikulottaṃsakalike tavākarṇākṛṣṭasmaraśaravilāsaṃ kalayataḥ
Show meaningHide meaning
Your two eyes, their lashes reaching almost to your ears like wings, capable of melting even Shiva's composed mind, seem still to be enacting the sport of Kama's arrow drawn back to your very ear.
विभक्तत्रैवर्ण्यं व्यतिकरितलीलाञ्जनतया विभाति त्वन्नेत्रत्रितयमिदमीशानदयिते । पुनः स्रष्टुं देवान्द्रुहिणहरिरुद्रानुपरता- न्ररजः सत्त्वं बिभ्रत्तम इति गुणानां त्रयमिव
vibhaktatraivarṇyaṃ vyatikaritalīlāñjanatayā vibhāti tvannetratritayamidamīśānadayite | punaḥ sraṣṭuṃ devāndruhiṇaharirudrānuparatā- nrarajaḥ sattvaṃ bibhrattama iti guṇānāṃ trayamiva
Show meaningHide meaning
This triad of your eyes, O beloved of Ishana, displaying three colours mingled as if with playful collyrium, appears like the three qualities -- purity, activity, and inertia -- assembled to recreate Brahma, Vishnu and Rudra.
पवित्रीकर्तुं नः पशुपतिपराधीनह्रदये दयामित्रैर्नेत्रैररुणधवलश्यामरुचिभिः । नदः शोणो गङ्गा तपनतनयेति ध्रुवममुं त्रयाणां तीर्थानामुपनयसि संभेदमनघम्
pavitrīkartuṃ naḥ paśupatiparādhīnahradaye dayāmitrairnetrairaruṇadhavalaśyāmarucibhiḥ | nadaḥ śoṇo gaṅgā tapanatanayeti dhruvamamuṃ trayāṇāṃ tīrthānāmupanayasi saṃbhedamanagham
Show meaningHide meaning
To purify us, devoted wholly to Pashupati, with your three compassionate eyes of red, white and dark hue, you bring together the sinless confluence of three sacred rivers.
निमेषोन्मेषाभ्यां प्रलयमुदयं याति जगती तवेत्याहुः सन्तो धरणिधरराजन्यतनये । त्वदुन्मेषाज्जातं जगदिदमशेषं प्रलयत: परित्रातुं शङ्के परिहृतनिमेषास्तव दृशः
nimeṣonmeṣābhyāṃ pralayamudayaṃ yāti jagatī tavetyāhuḥ santo dharaṇidhararājanyatanaye | tvadunmeṣājjātaṃ jagadidamaśeṣaṃ pralayata: paritrātuṃ śaṅke parihṛtanimeṣāstava dṛśaḥ
Show meaningHide meaning
The wise say that the world's dissolution and creation occur through the closing and opening of your eyes; to save this universe, born from your opening eyes, from an untimely dissolution, your eyes remain almost unblinking.
तवापर्णे कर्णेजपनयनपैशुन्यचकिता निलीयन्ते तोये नियतमनिमेषा: शफरिकाः । इयं च श्रीर्बद्धच्छदपुटकवाटं कुवलयं जहाति प्रत्यूषे निशि च विघटय्य प्रविशति
tavāparṇe karṇejapanayanapaiśunyacakitā nilīyante toye niyatamanimeṣā: śapharikāḥ | iyaṃ ca śrīrbaddhacchadapuṭakavāṭaṃ kuvalayaṃ jahāti pratyūṣe niśi ca vighaṭayya praviśati
Show meaningHide meaning
O Aparna, startled as if fearing the whispering slander of eyes, the little fish always hide unblinking in the water near you; and fickle Lakshmi, whose lotus-seat closes at dusk, enters it again only at dawn.
दृशा द्राधीयस्या दरदलितनीलोत्पलरुचा दवीयांसं दीनं स्नपय कृपया मामपि शिवे । अनेनायं धन्यो भवति न च ते हानिरियता वने वा हर्म्ये वा समकरनिपातो हिमकरः
dṛśā drādhīyasyā daradalitanīlotpalarucā davīyāṃsaṃ dīnaṃ snapaya kṛpayā māmapi śive | anenāyaṃ dhanyo bhavati na ca te hāniriyatā vane vā harmye vā samakaranipāto himakaraḥ
Show meaningHide meaning
O Shiva's consort, bathe even lowly, distant me with your compassionate, far-reaching glance -- by this only the fortunate one gains, and you lose nothing, just as moonlight falling on forest and palace alike costs the moon nothing.
अरालं ते पालीयुगलमगराजन्यतनये न केषामाधत्ते कुसुमशरकोदण्डकुतुकम । तिरश्चीनो यत्र श्रवणपथमुल्लङ्घय विलस- न्नपाङ्गव्यासङ्गो दिशति शरसंधानधिषणाम्
arālaṃ te pālīyugalamagarājanyatanaye na keṣāmādhatte kusumaśarakodaṇḍakutukama | tiraścīno yatra śravaṇapathamullaṅghaya vilasa- nnapāṅgavyāsaṅgo diśati śarasaṃdhānadhiṣaṇām
Show meaningHide meaning
Your slightly curved outer eye-corners, O daughter of the mountain-king, stir in everyone a longing for Kama's flower-bow; where they slant beyond your ear, that sidelong glance seems ready to fit an arrow to the bowstring.
स्फुरद्गण्डाभोगप्रतिफलितताटङ्कयुगलं चतुश्चक्रं मन्ये तव सुखमिदं मन्मथरथम् । यमारुह्य द्रुह्यत्यवनिरथमर्केन्दुचरणं महावीरो मारः प्रमथपतये सज्जितवते
sphuradgaṇḍābhogapratiphalitatāṭaṅkayugalaṃ catuścakraṃ manye tava sukhamidaṃ manmatharatham | yamāruhya druhyatyavanirathamarkenducaraṇaṃ mahāvīro māraḥ pramathapataye sajjitavate
Show meaningHide meaning
I imagine your pair of swaying earrings, reflected on your radiant cheeks, to be the four wheels of Kama's own delightful chariot, mounted upon which he rides forth defiantly against Shiva.
सरस्वत्या: सूक्तीरमृतलहरीकौशलहरी: पिबन्त्याः शर्वाणि श्रवणचुलुकाभ्यामविरलम् । चमत्कारश्लाघाचलितशिरसः कुण्डलगणो झणत्कारैस्तारैः प्रतिवचनमाचष्ट इव ते
sarasvatyā: sūktīramṛtalaharīkauśalaharī: pibantyāḥ śarvāṇi śravaṇaculukābhyāmaviralam | camatkāraślāghācalitaśirasaḥ kuṇḍalagaṇo jhaṇatkāraistāraiḥ prativacanamācaṣṭa iva te
Show meaningHide meaning
As your ears drink in, without pause, the nectar-streams of Saraswati's skilful hymns of praise to Shiva, your earring-cluster, trembling with the delight of wonder, seems to answer back with its own tinkling sound.
असौं नासावंशस्तुहिनगिरिवंशध्वजपटि त्वदीयो नेदीयः फलतु फलमस्माकमुचितम । वहत्यन्तर्मुक्ता: शिशिरकरनिश्वासगलितं समृद्ध्या यत्तासां बहिरपि च मुक्तामणिधरः
asauṃ nāsāvaṃśastuhinagirivaṃśadhvajapaṭi tvadīyo nedīyaḥ phalatu phalamasmākamucitama | vahatyantarmuktā: śiśirakaraniśvāsagalitaṃ samṛddhyā yattāsāṃ bahirapi ca muktāmaṇidharaḥ
Show meaningHide meaning
May this ridge of your nose, close like the very banner-staff of the snow-mountain's lineage, grant us the fruit we deserve -- it bears pearls within, as your breath flows cool as moonlight, and pearls without, in its ornament.
प्रकृत्या रक्तायास्तव सुदति दन्तच्छदरुचे: प्रवक्ष्ये सादृश्यं जनयतु फलं विद्रुमलता । न बिम्बं तद्विम्बप्रतिफलनरागादरुणितं तुलामध्यारोढुं कथमिव विलज्जेत कलया
prakṛtyā raktāyāstava sudati dantacchadaruce: pravakṣye sādṛśyaṃ janayatu phalaṃ vidrumalatā | na bimbaṃ tadvimbapratiphalanarāgādaruṇitaṃ tulāmadhyāroḍhuṃ kathamiva vilajjeta kalayā
Show meaningHide meaning
O sweet-toothed one, let me describe the likeness of your naturally red lower lip: only the coral-creeper might compare, for the bimba fruit, reddened merely by reflecting coral's own colour, would surely be too embarrassed to be placed on the scale beside it.
स्मितज्योत्स्नाजालं तव वदनचन्द्रस्य पिबतां चकोराणामासीदतिरसतया चञ्चुजडिमा । अतस्ते शीतांशोरमृतलहरीमाम्लरुचय: पिबन्ति स्वच्छन्दं निशिनिशि भृशं काञ्जिकधिया
smitajyotsnājālaṃ tava vadanacandrasya pibatāṃ cakorāṇāmāsīdatirasatayā cañcujaḍimā | ataste śītāṃśoramṛtalaharīmāmlarucaya: pibanti svacchandaṃ niśiniśi bhṛśaṃ kāñjikadhiyā
Show meaningHide meaning
As the chakora birds drink the web of moonlight that is your smile flowing from your moon-like face, their beaks grow numb from its sweetness; hence, night after night, they now drink instead the sour rays of the real moon, thinking of it as a tart buttermilk drink.
अविश्रान्तं पत्युर्गुणगणकथाम्रेडनजपा जपापुष्पच्छाया तव जननि जिह्वा जयति सा । यदग्रासीनायाः स्फटिकदृषदच्छच्छविमयी सरस्वत्या मूर्तिः परिणमति माणिक्यवपुषा
aviśrāntaṃ patyurguṇagaṇakathāmreḍanajapā japāpuṣpacchāyā tava janani jihvā jayati sā | yadagrāsīnāyāḥ sphaṭikadṛṣadacchacchavimayī sarasvatyā mūrtiḥ pariṇamati māṇikyavapuṣā
Show meaningHide meaning
Your tongue, ceaselessly murmuring the praises of your Lord's virtues, radiant like the hibiscus flower, is truly victorious -- for even Saraswati, seated at its tip, pure as crystal, transforms there into the hue of a glowing ruby.
रणे जित्वा दैत्यानपहृतशिरस्त्रैः कवचिभि- र्निवृत्तैश्चण्डांशत्रिपुरहरनिर्माल्यविमुखैः । विशाखेन्द्रोपेन्द्रैः शशिविशदकर्पूरशकला विलीयन्ते मातस्तव वदनताम्बूलकबलाः
raṇe jitvā daityānapahṛtaśirastraiḥ kavacibhi- rnivṛttaiścaṇḍāṃśatripuraharanirmālyavimukhaiḥ | viśākhendropendraiḥ śaśiviśadakarpūraśakalā vilīyante mātastava vadanatāmbūlakabalāḥ
Show meaningHide meaning
Having conquered demons in battle, the warrior-gods return with armour and stolen helmets, turning away from the leavings of Shiva's own worship out of pride; and it is their offerings of camphor-white betel remnants that dissolve upon your lips, O Mother.
विपञ्च्या गायन्ती विविधमपदानं पशुपते- स्त्वयारब्धे वक्तुं चलितशिरसा साधुवचने । तदीयैर्माधुर्यैरपलपिततन्त्रीकलरवां निजां वीणां वाणी निचुलयति चोलेन निभृतम्
vipañcyā gāyantī vividhamapadānaṃ paśupate- stvayārabdhe vaktuṃ calitaśirasā sādhuvacane | tadīyairmādhuryairapalapitatantrīkalaravāṃ nijāṃ vīṇāṃ vāṇī niculayati colena nibhṛtam
Show meaningHide meaning
As you begin to sing, to the vina's accompaniment, the varied deeds of Pashupati, nodding your head as he speaks his gracious words, Saraswati, unable to bear the sweetness of your song, quietly wraps her own vina in a cloth cover out of shyness.
कराग्रेण स्पृष्टं तुहिनगिरिणा वत्सलतया गिरीशेनोदस्तं मुहुरधरपानाकुलतया । करग्राह्यं शंभोर्मुखमुकुरवृन्तं गिरिसुते कथंकारं ब्रूमस्तव चुबुकमौपम्यरहितम्
karāgreṇa spṛṣṭaṃ tuhinagiriṇā vatsalatayā girīśenodastaṃ muhuradharapānākulatayā | karagrāhyaṃ śaṃbhormukhamukuravṛntaṃ girisute kathaṃkāraṃ brūmastava cubukamaupamyarahitam
Show meaningHide meaning
Touched fondly at its tip by the snow-mountain out of affection, and repeatedly lifted by Shiva himself eager to drink from your lips -- O daughter of the mountain, how can we describe your chin, worthy of being held in one's palm, a beauty beyond compare?
भुजाश्लेषान्नित्यं पुरदमयितुः कण्टकवती तव ग्रीवा धत्ते मुखकमलनालश्रियमियम् । स्वतः श्वेता कालागुरुबहुलजम्बालमलिना मृणालीलालित्यं वहति यदधो हारलतिका
bhujāśleṣānnityaṃ puradamayituḥ kaṇṭakavatī tava grīvā dhatte mukhakamalanālaśriyamiyam | svataḥ śvetā kālāgurubahulajambālamalinā mṛṇālīlālityaṃ vahati yadadho hāralatikā
Show meaningHide meaning
Your neck, forever embraced by Shiva's arms, bears thereby the beauty of a lotus-stalk supporting your lotus-face; below it, your necklace -- naturally white yet darkened like flowering agarwood -- takes on the tender grace of a lotus-fibre.
गले रेखास्तिस्रो गतिगमकगीतैकनिपुणे विवाहव्यानद्धप्रगुणगुणसंख्याप्रतिभुवः । विराजन्ते नानाविधमधुररागाकरभुवां त्रयाणां ग्रामाणां स्थितिनियमसीमान इव ते
gale rekhāstisro gatigamakagītaikanipuṇe vivāhavyānaddhapraguṇaguṇasaṃkhyāpratibhuvaḥ | virājante nānāvidhamadhurarāgākarabhuvāṃ trayāṇāṃ grāmāṇāṃ sthitiniyamasīmāna iva te
Show meaningHide meaning
The three lines upon your neck, O one skilled in the fine gradations of melody, shine like the very boundary-markers of the three primary musical scales, rich in many sweet ragas, bearing witness to your auspicious wedding-thread.
मृणालीमृद्वीनां तव भुजलतानां चतसृणां चतुर्भिः सौन्दर्यं सरसिजभवः स्तौति वदनैः । नखेभ्य: संत्रस्यन्प्रथममथनादन्धकरिपो- श्चतुर्णां शीर्षाणां सममभयहस्तार्पणधिया
mṛṇālīmṛdvīnāṃ tava bhujalatānāṃ catasṛṇāṃ caturbhiḥ saundaryaṃ sarasijabhavaḥ stauti vadanaiḥ | nakhebhya: saṃtrasyanprathamamathanādandhakaripo- ścaturṇāṃ śīrṣāṇāṃ samamabhayahastārpaṇadhiyā
Show meaningHide meaning
Brahma, born of the lotus, praises with his four faces the beauty of your four soft, creeper-like arms -- as though, still trembling with the fear he felt when his heads were once threatened, he now offers, with each face, a gesture of reassurance to your hands.
नखानामुद्योतैर्नवनलिनरागं विहसतां कराणां ते कान्तिं कथय कथयामः कथमुमे । कयाचिद्वा साम्यं भजतु कलया हन्त कमलं यदि क्रीडल्लक्ष्मीचरणतललाक्षारसचणम्
nakhānāmudyotairnavanalinarāgaṃ vihasatāṃ karāṇāṃ te kāntiṃ kathaya kathayāmaḥ kathamume | kayācidvā sāmyaṃ bhajatu kalayā hanta kamalaṃ yadi krīḍallakṣmīcaraṇatalalākṣārasacaṇam
Show meaningHide meaning
How, O Uma, shall we describe the loveliness of your hands, whose nails' glow mocks the freshness of a newly-blossomed lotus -- unless the lotus might claim some faint resemblance, and only when tinged red by the playful lac-dye of Lakshmi's own feet.
समं देवि स्कन्दद्विपवदनपीतं स्तनयुगं तवेदं नः खेदं हरतु सततं प्रस्नुतमुखम् । यदालोक्याशङ्काकुलितहृदयो हासजनक: स्वकुम्भौ हेरम्ब: परिभृशति हस्तेन झडिति
samaṃ devi skandadvipavadanapītaṃ stanayugaṃ tavedaṃ naḥ khedaṃ haratu satataṃ prasnutamukham | yadālokyāśaṅkākulitahṛdayo hāsajanaka: svakumbhau heramba: paribhṛśati hastena jhaḍiti
Show meaningHide meaning
O Devi, may that ever-flowing pair of your breasts, tasted equally by both Skanda and the elephant-faced Ganesha, remove our sorrow -- seeing which, Ganesha, uneasy lest he be shortchanged, playfully pats his own two temples in mock jealousy.
अमू ते वक्षोजावमृतरसमाणिक्यकुतुपौ न संदेहस्पन्दो नगपतिपताके मनसि नः । पिबन्तौ तौ यस्मादविदितवधूसङ्गरसिकौ कुमारावद्यापि द्विरदवदनक्रौञ्चदलनौ
amū te vakṣojāvamṛtarasamāṇikyakutupau na saṃdehaspando nagapatipatāke manasi naḥ | pibantau tau yasmādaviditavadhūsaṅgarasikau kumārāvadyāpi dviradavadanakrauñcadalanau
Show meaningHide meaning
These two breasts of yours are like twin jars of nectar-elixir set in rubies; we have no doubt that it is because of drinking this that your two sons, though unaware even now of union with a wife, remain forever the slayers of the elephant-faced demon Krauncha.
वहत्यम्ब स्तम्बेरमदनुजकुम्भप्रकृतिभिः समारब्धां मुक्तामणिभिरमलां हारलतिकाम । कुचाभोगो बिम्बाधररुचिभिरन्त: शबलितां प्रतापव्यामिश्रां पुरदमयितुः कीर्तिमिव ते
vahatyamba stamberamadanujakumbhaprakṛtibhiḥ samārabdhāṃ muktāmaṇibhiramalāṃ hāralatikāma | kucābhogo bimbādhararucibhiranta: śabalitāṃ pratāpavyāmiśrāṃ puradamayituḥ kīrtimiva te
Show meaningHide meaning
O Mother, the flawless pearl-necklace you wear, begun with pearls born from elephant-demons' temples, appears streaked within by the redness of your lips reflected upon it as it rests on your breasts -- like the fame of Shiva, mingled through with valour.
तव स्तन्यं मन्ये धरणिधरकन्ये हृदयतः पयःपारावार: परिवहति सारस्वतमिव । दयावत्या दत्तं द्रविडशिशुरास्वाद्य तव य- त्कवीनां प्रौढानामजनि कमनीयः कवयिता
tava stanyaṃ manye dharaṇidharakanye hṛdayataḥ payaḥpārāvāra: parivahati sārasvatamiva | dayāvatyā dattaṃ draviḍaśiśurāsvādya tava ya- tkavīnāṃ prauḍhānāmajani kamanīyaḥ kavayitā
Show meaningHide meaning
O daughter of the mountain, I think your breast-milk, from the very heart, is like an ocean bearing the sap of learning -- for having tasted this milk given out of compassion, the child of the south became, among mature poets, a composer of the most enchanting verse.
हरक्रोधज्वालावलिभिरवलीढेन वपुषा गभीरे ते नाभीसरसि कृतसङ्गो मनसिजः । समुत्तस्थौ तस्मादचलतनये धूमलतिका जनस्तां जानीते तव जननि रोमावलिरिति
harakrodhajvālāvalibhiravalīḍhena vapuṣā gabhīre te nābhīsarasi kṛtasaṅgo manasijaḥ | samuttasthau tasmādacalatanaye dhūmalatikā janastāṃ jānīte tava janani romāvaliriti
Show meaningHide meaning
Kama, his form scorched by the flames of Shiva's anger, found refuge in the depths of your navel-lake; from there he arose again as a wisp of smoke, which people now know, Mother, as the fine line of hair upon your body.
यदेतत्कालिन्दीतनुतरतरङ्गाकृति शिवे कृशे मध्ये किंचिज्जननि तव यद्भाति सुधियाम् । विमर्दादन्योन्यं कुचकलशयोरन्तरगतं तनूभूतं व्योम प्रविशदिव नाभिं कुहरिणीम्
yadetatkālindītanutarataraṅgākṛti śive kṛśe madhye kiṃcijjanani tava yadbhāti sudhiyām | vimardādanyonyaṃ kucakalaśayorantaragataṃ tanūbhūtaṃ vyoma praviśadiva nābhiṃ kuhariṇīm
Show meaningHide meaning
This delicate line, resembling the fine ripples of the Yamuna river, which shows so beautifully at your slender waist -- it is, as it were, the subtle form of the sky itself, entering your deep navel after being compressed between your two breasts.
स्थिरो गङ्गावर्तः स्तनमुकुलरोमावलिलता- कलावालं कुण्डं कुसुमशरतेजोहुतभुजः । रतेर्लीलागारं किमपि तव नाभिर्गिरिसुते बिलद्वारं सिद्धेगिरिशनयनानां विजयते
sthiro gaṅgāvartaḥ stanamukularomāvalilatā- kalāvālaṃ kuṇḍaṃ kusumaśaratejohutabhujaḥ | raterlīlāgāraṃ kimapi tava nābhirgirisute biladvāraṃ siddhegiriśanayanānāṃ vijayate
Show meaningHide meaning
Your navel, O mountain's daughter, is like a steady whirlpool of the Ganga, a nursery-bed ringed by the creeper of fine hair sprouting from your breasts, a sacrificial pit fed by Kama's fire -- it is truly some secret playhouse of Rati, the cave-entrance sought even by Shiva's own eyes.
निसर्गक्षीणस्य स्तनतटभरेण क्लमजुषो नमन्मूर्तेर्नारीतिलक शनकैस्त्रुट्यत इव । चिरं ते मध्यस्य त्रुटिततटिनीतीरतरुणा समावस्थास्थेम्नो भवतु कुशलं शैलतनये
nisargakṣīṇasya stanataṭabhareṇa klamajuṣo namanmūrternārītilaka śanakaistruṭyata iva | ciraṃ te madhyasya truṭitataṭinītīrataruṇā samāvasthāsthemno bhavatu kuśalaṃ śailatanaye
Show meaningHide meaning
O ornament among women, may the lasting well-being of your waist endure -- so naturally slender, wearied further by the weight of your breasts, its bending form seeming ever so gently on the verge of giving way, like a young tree on a crumbling riverbank.
कुचौ सद्यः स्विद्यत्तटघटितकूर्पासभिदुरौ कषन्तौ दोर्मूले कनककलशाभौ कलयता । तव त्रातुं भङ्गादलमिति वलग्रं तनुभुवा त्रिधा नद्धं देवि त्रिवलि लवलीवल्लिभिरिव
kucau sadyaḥ svidyattaṭaghaṭitakūrpāsabhidurau kaṣantau dormūle kanakakalaśābhau kalayatā | tava trātuṃ bhaṅgādalamiti valagraṃ tanubhuvā tridhā naddhaṃ devi trivali lavalīvallibhiriva
Show meaningHide meaning
Your two breasts, sweating beneath the bodice that presses their edges, chafing against your upper arms like golden pitchers -- as if Kama, fearing they might break apart from that pressure, has bound them thrice over with tender lavali-creeper-like folds, forming your three waist-lines.
गुरुत्वं विस्तारं क्षितिधरपतिः पार्वति निजा- न्नितम्बादाच्छिद्य त्वयि हरणरूपेण निदधे । अतस्ते विस्तीर्णो गुरुरयमशेषां वसुमतीं नितम्बप्राग्भार: स्थगयति लधुत्वं नयति च
gurutvaṃ vistāraṃ kṣitidharapatiḥ pārvati nijā- nnitambādācchidya tvayi haraṇarūpeṇa nidadhe | ataste vistīrṇo gururayamaśeṣāṃ vasumatīṃ nitambaprāgbhāra: sthagayati ladhutvaṃ nayati ca
Show meaningHide meaning
O Parvati, the mountain-lord seems to have taken his own weight and breadth and secretly placed them upon your hips; hence this vast, heavy expanse of your hips at once burdens the whole earth and, paradoxically, also relieves it.
करीन्द्राणां शुण्डान्कनककदलीकाण्डपटली- मुभाभ्यामूरुभ्यामुभयमपि निर्जित्य भवति । सुवृत्ताभ्यां पत्युः प्रणतिकठिनाभ्यां गिरिसुते विधिज्ञे जानुभ्यां विबुधकरिकुम्भद्वयमसि
karīndrāṇāṃ śuṇḍānkanakakadalīkāṇḍapaṭalī- mubhābhyāmūrubhyāmubhayamapi nirjitya bhavati | suvṛttābhyāṃ patyuḥ praṇatikaṭhinābhyāṃ girisute vidhijñe jānubhyāṃ vibudhakarikumbhadvayamasi
Show meaningHide meaning
Your two thighs, having together surpassed both the trunks of great elephants and the tender stalks of golden banana-plants, and your two knees, hardened from constant bowing to your Lord, are like a pair of celestial elephants' frontal lobes.
पराजेतुं रुद्रं द्विगुणशरगभौ गिरिसुते निषङ्गौ जङ्घे ते विषमविशिखो बाढमकृत । यदग्ने दृश्यन्ते दशशरफला: पादयुगली- नखाग्रच्छद्मानः सुरमकुटशाणैकनिशिताः
parājetuṃ rudraṃ dviguṇaśaragabhau girisute niṣaṅgau jaṅghe te viṣamaviśikho bāḍhamakṛta | yadagne dṛśyante daśaśaraphalā: pādayugalī- nakhāgracchadmānaḥ suramakuṭaśāṇaikaniśitāḥ
Show meaningHide meaning
To surpass Shiva, your two shins, armed as if with Kama's sharpened arrows, seem fashioned so keenly that the toenails at the tip of your feet appear as ten arrow-points, sharpened on the very whetstone of the gods' crowns.
श्रुतीनां मूर्धानो दधति तव यौ शेखरतया ममाप्येतौ मातः शिरसि दयया धेहि चरणौ । ययोः पाद्यं पाथः पशुपतिजटाजूटतटिनी ययोर्लाक्षालक्ष्मीररुणहरिचूडामणिरुचिः
śrutīnāṃ mūrdhāno dadhati tava yau śekharatayā mamāpyetau mātaḥ śirasi dayayā dhehi caraṇau | yayoḥ pādyaṃ pāthaḥ paśupatijaṭājūṭataṭinī yayorlākṣālakṣmīraruṇaharicūḍāmaṇiruciḥ
Show meaningHide meaning
The crown-texts of the Vedas bear your two feet as their very crest-jewel; O Mother, out of compassion place those same feet upon my head too -- feet whose washing-water is the sacred stream from Shiva's matted locks, and whose lac-red glow rivals Vishnu's own crest-jewel.
नमोवाकं ब्रूमो नयनरमणीयाय पदयो- स्तवास्मai द्वन्द्वाय स्फुटरुचिरसालक्तकवते । असूयत्यत्यन्तं यदभिहननाय स्पृहयते पशूनामीशानः प्रमदवनकङ्केलितरवे
namovākaṃ brūmo nayanaramaṇīyāya padayo- stavāsmai dvandvāya sphuṭarucirasālaktakavate | asūyatyatyantaṃ yadabhihananāya spṛhayate paśūnāmīśānaḥ pramadavanakaṅkelitarave
Show meaningHide meaning
We offer salutation to this beautiful pair of your feet, delightful to the eyes, their bright lac-red hue resembling the ashoka blossom -- feet at which even Ishana, lord of all creatures, feels an intense loving envy.
मृषा कृत्वा गोत्रस्खलनमथ वैलक्ष्यनमितं ललाटे भर्तारं चरणकमले ताडयति ते । चिरादन्तःशल्यं दहनकृतमुन्मूलितवता तुलाकोटिक्काणैः किलिकिलितमीशानरिपुणा
mṛṣā kṛtvā gotraskhalanamatha vailakṣyanamitaṃ lalāṭe bhartāraṃ caraṇakamale tāḍayati te | cirādantaḥśalyaṃ dahanakṛtamunmūlitavatā tulākoṭikkāṇaiḥ kilikilitamīśānaripuṇā
Show meaningHide meaning
Feigning a slip of the tongue, your consort bows his head to your feet as if in mock embarrassment, and you gently strike his forehead with your foot -- thereby drawing out, root and all, the long-buried thorn of jealousy once planted in his heart by Kama.
हिमानीहन्तव्यं हिमगिरिनिवासैकचतुरौ निशायां निद्राणं निशि चरमभागे च विशदौ । वरं लक्ष्मीपात्रं श्रियमतिसृजन्तौ समयिनां सरोजं त्वत्पादौ जननि जयतश्चित्रमिह किम्
himānīhantavyaṃ himagirinivāsaikacaturau niśāyāṃ nidrāṇaṃ niśi caramabhāge ca viśadau | varaṃ lakṣmīpātraṃ śriyamatisṛjantau samayināṃ sarojaṃ tvatpādau janani jayataścitramiha kim
Show meaningHide meaning
Skilled alone in dwelling amid the Himalayan snows, warm through the night yet radiant even in its coldest last watch -- is it any wonder that this lotus-pair, your two feet, ever bestowing wealth like Lakshmi's own seat, triumphs even over the cold?
पदं ते कीर्तीनां प्रपदमपदं देवि विपदां कथं नीतं सद्भिः कठिनकमठीकर्परतुलाम् । कथं वा बाहुभ्यामुपयमनकाले पुरभिदा यदादाय न्यस्तं दृषदि दयमानेन मनसा
padaṃ te kīrtīnāṃ prapadamapadaṃ devi vipadāṃ kathaṃ nītaṃ sadbhiḥ kaṭhinakamaṭhīkarparatulām | kathaṃ vā bāhubhyāmupayamanakāle purabhidā yadādāya nyastaṃ dṛṣadi dayamānena manasā
Show meaningHide meaning
Your foot is the very abode of fame, yet a place misfortune cannot even approach -- how then did the virtuous ever compare it to a hard tortoise-shell? And how did Shiva dare, with his own hands, to place that gentle foot upon hard stone at your wedding?
नखैर्नाकस्त्रीणां करकमलसंकोचशशिभि- स्तरूणां दिव्यानां हसत इव ते चण्डि चरणौ । फलानि स्वःस्थेभ्यः किसलयकराग्रेण ददतां दरिद्रेभ्यो भद्रां श्रियमनिशमह्नाय ददतौ
nakhairnākastrīṇāṃ karakamalasaṃkocaśaśibhi- starūṇāṃ divyānāṃ hasata iva te caṇḍi caraṇau | phalāni svaḥsthebhyaḥ kisalayakarāgreṇa dadatāṃ daridrebhyo bhadrāṃ śriyamaniśamahnāya dadatau
Show meaningHide meaning
Your two feet, O fierce one, seem to mock, with the glow of their toenails, the moon-like curled fingertips of celestial nymphs and even tender leaves of divine trees -- while ceaselessly bestowing fruits on the heaven-dwellers and, without fail, auspicious fortune on the poor.
ददाने दीनेभ्यः श्रियमनिशमाशानुसदृशी- ममन्दं सौन्दर्यप्रकरमकरन्दं विकिरति । तवास्मिन्मन्दारस्तबकसुभगे यातु चरणे निमज्जन्मज्जीवः करणचरण: षट्चरणताम्
dadāne dīnebhyaḥ śriyamaniśamāśānusadṛśī- mamandaṃ saundaryaprakaramakarandaṃ vikirati | tavāsminmandārastabakasubhage yātu caraṇe nimajjanmajjīvaḥ karaṇacaraṇa: ṣaṭcaraṇatām
Show meaningHide meaning
Bestowing wealth on the poor ceaselessly, matching every hope, scattering the honey of beauty unstinting -- may my life, sinking deep in devotion, at your mandara-flower-graced feet, attain the state of a bee utterly absorbed at your feet.
पदन्यासक्रीडापरिचयमिवारब्धुमनसः स्खलन्तस्ते खेलं भवनकलहंसा न जहति । अतस्तेषां शिक्षां सुभगमणिमञ्जीररणित- च्छलादाचक्षाणं चरणकमलं चारुचरिते
padanyāsakrīḍāparicayamivārabdhumanasaḥ skhalantaste khelaṃ bhavanakalahaṃsā na jahati | atasteṣāṃ śikṣāṃ subhagamaṇimañjīraraṇita- cchalādācakṣāṇaṃ caraṇakamalaṃ cārucarite
Show meaningHide meaning
As though just learning the playful art of graceful gait, the royal swans of your garden never abandon their own swaying walk; hence, under the pretext of the tinkling of your jewelled anklets, your lotus feet seem to be teaching them this very skill.
गतास्ते मञ्चत्वं द्रुहिणहरिरुद्रेश्वरभृतः शिवः स्वच्छच्छायाघटितकपटप्रच्छदपटः । त्वदीयानां भासां प्रतिफलनरागारुणतया शरीरी शृङ्गारो रस इव दृशां दोग्धि कुतुकम्
gatāste mañcatvaṃ druhiṇaharirudreśvarabhṛtaḥ śivaḥ svacchacchāyāghaṭitakapaṭapracchadapaṭaḥ | tvadīyānāṃ bhāsāṃ pratiphalanarāgāruṇatayā śarīrī śṛṅgāro rasa iva dṛśāṃ dogdhi kutukam
Show meaningHide meaning
Brahma, Vishnu and Rudra, who once served as the mere legs of your couch, and Shiva himself, wrapped in the covering of his own pure radiance, now, taking on the reddish hue reflected from your effulgence, seem to yield the very embodied form of the erotic sentiment, delighting the eyes.
अराला केशेषु प्रकृतिसरला मन्दहसिते शिरीषाभा चित्ते दृषदुपलशोभा कुचतटे । भृशं तन्वी मध्ये पृथुरुरसिजारोहविषये जगत्त्रातुं शंभोर्जयति करुणा काचिदरुणा
arālā keśeṣu prakṛtisaralā mandahasite śirīṣābhā citte dṛṣadupalaśobhā kucataṭe | bhṛśaṃ tanvī madhye pṛthururasijārohaviṣaye jagattrātuṃ śaṃbhorjayati karuṇā kācidaruṇā
Show meaningHide meaning
Your hair, naturally curling; your gentle, artless smile; your heart, radiant as the shirisha flower; your breast, gleaming like polished stone; your waist, exceedingly slender; and your ample bosom -- through such qualities some reddish form of Shiva's compassion triumphs, whose sole purpose is to save the world.
कलङ्कः कस्तूरी रजनिकरबिम्बं जलमयं कलाभिः कर्पूरैर्मरकतकरण्डं निबिडितम् । अतस्त्वद्भोगेन प्रतिदिनमिदं रिक्तकुहरं विधिर्भूयो भूयो निबिडयति नूनं तव कृते
kalaṅkaḥ kastūrī rajanikarabimbaṃ jalamayaṃ kalābhiḥ karpūrairmarakatakaraṇḍaṃ nibiḍitam | atastvadbhogena pratidinamidaṃ riktakuharaṃ vidhirbhūyo bhūyo nibiḍayati nūnaṃ tava kṛte
Show meaningHide meaning
The dark mark on the moon's orb is said to be musk dissolved in water, densely packed like an emerald casket sealed with camphor-white moon-portions; because of your daily favour with it, Brahma must repeatedly refill this ever-emptying vessel, solely for your sake.
पुरारातेरन्त:पुरमसि ततस्त्वच्चरणयोः सपर्यामर्यादा तरलकरणानामसुलभा । तथा ह्येते नीताः शतमखमुखाः सिद्धिमतुलां तव द्वारोपान्तस्थितिभिरणिमाद्याभिरमराः
purārāteranta:puramasi tatastvaccaraṇayoḥ saparyāmaryādā taralakaraṇānāmasulabhā | tathā hyete nītāḥ śatamakhamukhāḥ siddhimatulāṃ tava dvāropāntasthitibhiraṇimādyābhiramarāḥ
Show meaningHide meaning
You are the very inner sanctum of Shiva, the enemy of the triple city; hence the privilege of worshipping your feet is not easily attained even by the wavering-minded -- witness how Indra and the other gods attained their unmatched powers merely by standing at your threshold.
कलत्रं वैधात्रं कतिकति भजन्ते न कवयः श्रियो देव्याः को वा न भवति पति: कैरपि धनैः । महादेवं हित्वा तव सति सतीनामचरमे कुचाभ्यामासङ्ग्ः कुरवकतरोरप्यसुलभः
kalatraṃ vaidhātraṃ katikati bhajante na kavayaḥ śriyo devyāḥ ko vā na bhavati pati: kairapi dhanaiḥ | mahādevaṃ hitvā tava sati satīnāmacarame kucābhyāmāsaṅgḥ kuravakatarorapyasulabhaḥ
Show meaningHide meaning
How many poets do not seek Saraswati's favour? Who does not become master of Lakshmi through some wealth or other? But setting aside Mahadeva himself, O foremost among chaste wives, an embrace of your breasts is unattainable -- as rare as the flower of the kuravaka tree.
गिरामाहुर्देवीं द्रुहिणगृहिणीमागमविदो हरेः पत्नीं पद्मां हरसहचरीमद्रितनयाम् । तुरीया कापि त्वं दुरधिगमनिःसीममहिमा महामाया विश्वं भ्रमयसि परब्रह्ममहिषि
girāmāhurdevīṃ druhiṇagṛhiṇīmāgamavido hareḥ patnīṃ padmāṃ harasahacarīmadritanayām | turīyā kāpi tvaṃ duradhigamaniḥsīmamahimā mahāmāyā viśvaṃ bhramayasi parabrahmamahiṣi
Show meaningHide meaning
The knowers of scripture call you the goddess of speech, the wife of Vishnu, and Shiva's companion, the mountain's daughter -- yet you, the fourth, unnameable one, whose glory is beyond all grasp, are the Great Illusion who, as consort of the Supreme Brahman, sets the whole universe in motion.
कदा काले मातः कथय कलितालक्तकरसं पिबेयं विद्यार्थी तव चरणनिर्णेजनजलम् । प्रकृत्या मूकानामपि च कविताकारणतया कदा धत्ते वाणीमुखकमलताम्बूलरसताम्
kadā kāle mātaḥ kathaya kalitālaktakarasaṃ pibeyaṃ vidyārthī tava caraṇanirṇejanajalam | prakṛtyā mūkānāmapi ca kavitākāraṇatayā kadā dhatte vāṇīmukhakamalatāmbūlarasatām
Show meaningHide meaning
O Mother, tell me -- when shall I, a mere student, drink the reddened water that has washed your feet? When will this naturally mute tongue, through the taste of the betel-red juice of your lotus-mouth, be endowed with the very gift of eloquent speech?
सरस्वत्या लक्ष्म्या विधिहरिसपत्नो विहरते रते: पातिव्रत्यं शिथिलयति रम्येण वपुषा । चिरं जीवन्नेव क्षपितपशुपाशव्यतिकरः परानन्दाभिख्यं रसयति रसं त्वद्भजनवान्
sarasvatyā lakṣmyā vidhiharisapatno viharate rate: pātivratyaṃ śithilayati ramyeṇa vapuṣā | ciraṃ jīvanneva kṣapitapaśupāśavyatikaraḥ parānandābhikhyaṃ rasayati rasaṃ tvadbhajanavān
Show meaningHide meaning
Enjoying the company of both Saraswati and Lakshmi, your devotee lives on as a rival even to Brahma and Vishnu; he even loosens Rati's devotion to Kama through the charm of his own form, and, though living long in this world, freed from worldly bondage, he tastes, even while alive, the essence called supreme bliss.
प्रदीपज्वालाभिर्दिवसकरनीराजनविधिः सुधासूतेश्चन्द्रोपलजललवैरर्घ्यरचना । स्वकीयैरम्भोभिः सलिलनिधिसौहित्यकरणं त्वदीयाभिर्वाग्भिस्तव जननि वाचां स्तुतिरियम्
pradīpajvālābhirdivasakaranīrājanavidhiḥ sudhāsūteścandropalajalalavairarghyaracanā | svakīyairambhobhiḥ salilanidhisauhityakaraṇaṃ tvadīyābhirvāgbhistava janani vācāṃ stutiriyam
Show meaningHide meaning
This praise of yours, made of my own words, O Mother, is like waving lamp-flames before the sun, like offering moon-water as an offering to the moon itself, or like adding one's own small stream to the vast ocean -- utterly needless, yet offered still, out of devotion.

सौंदर्य लहरी
रचयिता: श्री आदि शंकराचार्य
Sanskrit Lyrics (मूल पाठ)
ॐ सौन्दर्यलहरी
शिवः शक्त्या युक्तो यदि भवति शक्त: प्रभवितुं
न चेदेवं देवो न खलु कुशल: स्पन्दितुमपि ।
अतस्त्वामाराध्यां हरिहरविरिञ्चादिभिरपि
प्रणन्तुं स्तोतुं वा कथमकृतपुण्यः प्रभवति
तनीयांसं पांसुं तव चरणपङ्केरुहभवं
विरिञ्चिः संचिन्वन्विरचयति लोकानविकलम् ।
वहत्येनं शौरिः कथमपि सहस्रेण शिरसां
हर: संक्षुद्यैनं भजति भसितोद्धूलनविधिम्
अविद्यानामन्तस्तिमिरमिहिरद्वीपनगरी
जडानां चैतन्यस्तबकमकरन्दस्रुतिझरी ।
दरिद्राणां चिन्तामणिगुणनिका जन्मजलधौ
निमग्नानां दंष्ट्रा मुररिपुवराहस्य भवति
त्वदन्यः पाणिभ्यामभयवरदो दैवतगण-
स्त्वमेका नैवासि प्रकटितवराभीत्यभिनया ।
भयात्त्रातुं दातुं फलमपि च वाञ्छासमधिकं
शरण्ये लोकानां तव हि चरणावेव निपुणौ
हरिस्त्वामाराध्य प्रणतजनसौभाग्यजननीं
पुरा नारी भूत्वा पुररिपुमपि क्षोभमनयत् ।
स्मरोऽपि त्वां नत्वा रतिनयनलेह्येन वपुषा
मुनीनामप्यन्तः प्रभवति हि मोहाय महताम
धनुः पौंष्पं मौर्वी मधुकरमयी पञ्च विशिखा
वसन्तः सामन्तो मलयमरुदायोधनरथः ।
तथाप्येकः सर्वं हिमगिरिसुते कामपि कृपा-
मपाङ्गात्ते लब्ध्वा जगदिदमनङ्गो विजयते
कणत्काञ्चीदामा करिकलभकुम्भस्तननता
परिक्षीणा मध्ये परिणतशरच्चन्द्रवदना ।
धनुर्बाणान्पाशं सृणिमपि दधाना करतलैः
पुरस्तादास्तां न: पुरमथितुराहोपुरुषिका
सुधासिन्धोर्मध्ये सुरविटपिवाटीपरिवृते
मणिद्वीपे नीपोपवनवति चिन्तामणिगृहे ।
शिवाकारे मञ्चे परमशिवपर्यङ्कनिलयां
भजन्ति त्वां धन्याः कतिचन चिदानन्दलहरीम्
महीं मूलाधारे कमपि मणिपूरे हुतवहं
स्थितं स्वाधिष्ठाने हृदि मरुतमाकाशमुपरि ।
मनोऽपि भ्रूमध्ये सकलमपि भित्त्वा कुलपथं
सहस्रारे पद्मे सह रहसि पत्या विहरसे
सुधाधारासारैश्चरणयुगलान्तर्विगलितैः
प्रपञ्चं सिञ्चन्ती पुनरपि रसाम्नायमहसः ।
अवाप्य स्वां भूमिं भुजगनिभमध्युष्टवलयं
स्वमात्मानं कृत्वा स्वपिषि कुलकुण्डे कुहरिणि
चतुर्भि: श्रीकण्ठैः शिवयुवतिभिः पञ्चभिरपि
प्रभिन्नाभिः शम्भोर्नवभिरपि मूलप्रकृतिभिः ।
चतुश्चत्वारिंशद्वसुदलकलाश्रत्रिवलय-
त्रिरेखाभिः सार्धं तव शरणकोणा: परिणताः
त्वदीयं सौन्दर्यं तुहिनगिरिकन्ये तुलयितुं
कवीन्द्रा: कल्पन्ते कथमपि विरिञ्चिप्रभृतयः ।
यदालोकौत्सुक्यादमरललना यान्ति मनसा
तपोभिर्दुष्प्रापामपि गिरिशसायुज्यपदवीम
नरं वर्षीयांसं नयनविरसं नर्मसु जडं
तवापाङ्गालोके पतितमनुधावन्ति शतशः ।
गलद्वेणीबन्धाः कुचकलशविस्रस्तसिचया
हठात्त्रुट्यत्काञ्च्यो विगलितदुकूला युवतयः
क्षितौ षट्पञ्चाशद्विसमधिकपञ्चाशदुदके
हुताशे द्वाषष्टिश्चतुरधिकपञ्चाशदनिले ।
दिवि द्विःषट्त्रिंशन्मनसि च चतुःषष्टिरिति ये
मयूखास्तेषामप्युपरि तव पादाम्बुजयुगम
शरज्ज्योत्स्नाशुद्धां शशियुतजटाजूटमकुटां
वरत्रासत्राणस्फटिकघटिकापुस्तककराम् ।
सकृन्न त्वा नत्वा कथमिव सतां संनिदधते
मधुक्षीरद्राक्षामधुरिमधुरीणा: फणितयः
कवीन्द्राणां चेतःकमलवनबालातपरुचिं
भजन्ते ये सन्त: कतिचिदरुणामेव भवतीम् ।
विरिञ्चिप्रेयस्यास्तरुणतरशृङ्गारलहरी-
गभीराभिर्वाग्भिर्विदधति सतां रञ्जनममी
सवित्रीभिर्वाचां शशिमणिशिलाभङ्गरुचिभि-
र्वशिन्याद्याभिस्त्वां सह जननि संचिन्तयति यः ।
स कर्ता काव्यानां भवति मह्तां भङ्गिरुचिभि-
र्वचोभिर्वाग्देवीवदनकमलामोदमधुरैः
तनुच्छायाभिस्ते तरुणतरणिश्रीसरणिभि-
र्दिवं सर्वामुर्वीमरुणिमनि मग्नां स्मरति यः ।
भवन्त्यस्य त्रस्यद्वनहरिणशालीननयनाः
सहोर्वश्या वश्याः कति कति न गीर्वाणगणिका:
मुखं बिन्दुं कृत्वा कुचयुगमधस्तस्य तदधो
हरार्धं ध्यायेद्यो हरमहिषि ते मन्मथकलाम् ।
स सद्यः संक्षोभं नयति वनिता इत्यतिलघु
त्रिलोकीमप्याशु भ्रमयति रवीन्दुस्तनयुगाम्
किरन्तीमङ्गेभ्यः किरणनिकुरुम्बामृतरसं
हृदि त्वामाधत्ते हिमकरशिलामूर्तिमिव यः ।
स सर्पाणां दर्पं शमयति शकुन्ताधिप इव
ज्वरप्लुष्टान्दृष्ट्या सुखयति सुधाधारसिरया
तटिल्लेखातन्वीं तपनशशिवैश्वानरमयीं
निषण्णां षण्णामप्युपरि कमलानां तव कलाम ।
महापद्माटव्यां मृदितमलमायेन मनसा
महान्तः पश्यन्तो दधति परमाह्लादलहरीम्
भवानि त्वं दासे मयि वितर दृष्टिं सकरुणा-
मिति स्तोतुं वाञ्छन्कथयति भवानि त्वमिति यः ।
तदैव त्वं तस्मै दिशसि निजसायुज्यपदवीं
मुकुन्दब्रह्मेन्द्रस्फुटमकुटनीराजितपदाम
त्वया हृत्वा वामं वपुरपरितृप्तेन मनसा
शरीरार्धं शंभोरपरमपि शङ्के हृतमभूत् ।
यदेतत्त्वद्रूपं सकलमरुणाभं त्रिनयनं
कुचाभ्यामानम्रं कुटिलशशिचूडालमकुटम्
जगत्सूते धाता हरिरवति रुद्रः क्षपयते
तिरस्कुर्वन्नेतत्स्वमपि वपुरीशस्तिरयति ।
सदापूर्वः सर्वं तदिदमनुगृह्णाति च शिव-
स्तवाज्ञामालम्ब्य क्षणचलितयोर्भ्रूलतिकयोः
त्रयाणां देवानां त्रिगुणजनितानां तव शिवे
भवेत्पूजा पूजा तव चरणयोर्या विरचिता ।
तथाहि त्वत्पादोद्वहनमणिपीठस्य निकटे
स्थिता ह्येते शश्वन्मुकुलितकरोत्तंसमकुटाः
विरिश्चि: पञ्चत्वं व्रजति हरिराप्नोति विरतिं
विनाशं कीनाशो भजति धनदो याति निधनम् ।
वितन्द्री माहेन्द्री विततिरपि संमीलितदृशा
महासंहारेऽस्मिन्विहरति सति त्वत्पतिरसौ
जपो जल्प: शिल्पं सकलमपि मुद्राविरचना
गति: प्रादक्षिण्यक्रमणमशनाद्याहुतिविधिः ।
प्रणाम: संवेश: सुखमखिलमात्मार्पणदृशा
सपर्यापर्यायस्तव भवतु यन्मे विलसितम्
सुधामप्यास्वाद्य प्रतिभयजरामृत्युहरिणीं
विपद्यन्ते विश्वे विधिशतमखाद्या दिविषदः ।
करालं यत्क्ष्वेलं कबलितवतः कालकलना
न शंभोस्तन्मूलं तव जननि ताटङ्कमहिमा
किरीटं वैरिञ्चं परिहर पुरः कैटभभिदः
कठोरे कोटीरे स्खलसि जहि जम्भारिमकुटम् ।
प्रणम्रेष्वेतेषु प्रसभमुपयातस्य भवनं
भवस्याभ्युत्थाने तव परिजनोक्तिर्विजयते
स्वदेहोद्भूताभिर्घृणिभिरणिमाद्याभिरभितो
निषेव्ये नित्ये त्वामहमिति सदा भावयति यः ।
किमाश्चर्यं तस्य त्रिनयनसमृद्धिं तृणयतो
महासंवर्ताग्निर्विरचयति नीराजनविधिम
चतुःषष्टया तन्त्रैः सकलमतिसन्धाय भुवनं
स्थितस्तत्तत्सिद्धिप्रसवपरतन्त्रैः पशुपतिः ।
पुनस्त्वन्निर्बन्धादखिलपुरुषार्थैकघटना-
स्वतन्त्रं ते तन्त्रं क्षितितलमवातीतरदिदम्
शिवः शक्तिः कामः क्षितिरथ रविः शीतकिरण:
स्मरो हंसः शक्रस्तदनु च परामारहरयः ।
अमी हृल्लेखाभिस्तिसृभिरवसानेषु घटिता
भजन्ते वर्णास्ते तव जननि नामावयवताम्
स्मरं योनिं लक्ष्मीं त्रितयमिदमादौ तव मनो-
र्निधायैके नित्ये निरवधिमहाभोगरसिकाः ।
भजन्ति त्वां चिन्तामणिगुणनिबद्धाक्षवलया:
शिवाग्नौ जुह्वन्तः सुरभिघृतधाराहुतिशतैः
शरीरं त्वं शंभोः शशिमिहिरवक्षोरुहयुगं
तवात्मानं मन्ये भगवति नवात्मानमनघम् ।
अत: शेष: शेषीत्ययमुभयसाधारणतया
स्थित: संबन्धो वां समरसपरानन्दपरयोः
मनस्त्वं व्योम त्वं मरुदसि मरुत्सारथिरसि
त्वमापस्त्वं भूमिस्त्वयि परिणतायां न हि परम ।
त्वमेव स्वात्मानं परिणमयितुं विश्ववपुषा
चिदानन्दाकारं शिवयुवति भावेन बिभृषे
तवाज्ञाचक्रस्थं तपनशशिकोटिद्युतिधरं
परं शंभुं वन्दे परिमिलितपार्श्वं परचिता ।
यमाराध्यन्भक्त्या रविशशिशुचीनामविषये
निरालोकेऽलोके निवसति हि भालोकभुवने
विशुद्धौ ते शुद्धस्फटिकविशदं व्योमजनकं
शिवं सेवे देवीमपि शिवसमानव्यवसिताम ।
ययोः कान्त्या यान्त्याः शशिकिरणसारूप्यसरणे-
र्विधूतान्तर्ध्वान्ता विलसति चकोरीव जगती
समुन्मीलत्संवित्कमलमकरन्दैकरसिकं
भजे हंसद्वन्द्वं किमपि महतां मानसचरम् ।
यदालापादष्टादशगुणितविद्यापरिणति-
र्यदादत्ते दोषाद्गुणमखिलमद्भ्यः पय इव
तव स्वाधिष्ठाने हुतवहमधिष्ठाय निरतं
तमीडे संवर्तं जननि महतीं तां च समयाम् ।
यदालोके लोकान्दहति महति क्रोधकलिते
दयार्द्रा या दृष्टिः शिशिरमुपचारं रचयति
तटित्त्वन्तं शक्त्या तिमिरपरिपन्थिस्फुरणया
स्फुरन्नानारत्नाभरणपरिणद्धेन्द्रधनुषम् ।
तव श्यामं मेघं कमपि मणिपूरैकशरणं
निषेवे वर्षन्तं हरमिहिरतप्तं त्रिभुवनम
तवाधारे मूले सह समयया लास्यपरया
नवात्मानं मन्ये नवरसमहाताण्डवनटम् ।
उभाभ्यामेताभ्यामुदयविधिमुद्दिश्य दयया
सनाथाभ्यां जज्ञे जनकजननीमज्जगदिदम्
गतैर्माणिक्यत्वं गगनमणिभिः सान्द्रघटितं
किरीटं ते हैमं हिमगिरिसुते कीर्तयति यः ।
स नीडेयच्छायाच्छुरणशबलं चन्द्रशकलं
धनु: शौनासीरं किमिति न निबध्नाति धिषणाम्
धुनोतु ध्वान्तं नस्तुलितदलितेन्दीवरवनं
घनस्निग्धश्लक्ष्णं चिकुरनिकुरुम्बं तव शिवे ।
यदीयं सौरभ्यं सहजमुपलब्धं सुमनसो
वसन्त्यस्मिन्मन्ये वलमथनवाटीविटपिनाम्
तनोतु क्षेमं नस्तव वदनसौन्दर्यलहरी-
परीवाहः स्रोत:सरणिरिव सीमन्तसरणिः ।
वहन्ती सिन्दूरं प्रबलकबरीभारतिमिर-
द्विषां बृन्दैर्बन्दीकृतमिव नवीनार्ककिरणम
अरालैः स्वाभाव्यादलिकलभसश्रीभिरलकैः
परीतं ते वक्त्रं परिहसति पङ्केरुहरुचिम् ।
दरस्मेरे यस्मिन्दशनरुचिकिञ्जल्करुचिरे
सुगन्धौ माद्यन्ति स्मरदहनचक्षुर्मधुलिहः
ललाटं लावण्यद्युतिविमलमाभाति तब य-
द्द्वितीयं तन्मन्ये मकुटघटितं चन्द्रशकलम् ।
विपर्यासन्यासादुभयमपि संभूय च मिथ:
सुधालेपस्यूति: परिणमति राकाहिमकरः
भ्रुवौ भुग्ने किंचिद्भुवनभयभङ्गव्यसनिनि
त्वदीये नेत्राभ्यां मधुकररुचिभ्यां धृतगुणम् ।
धनुर्मन्ये सव्येतरकरगृहीतं रतिपतेः
प्रकोष्ठे मुष्टौ च स्थगयति निगूढान्तरमुमे
अहः सूते सव्यं तव नयनमर्कात्मकतया
त्रियामां वामं ते सृजति रजनीनायकतया ।
तृतीया ते दृष्टिर्दरदलितहेमाम्बुजरुचिः
समाधत्ते सन्ध्यां दिवसनिशयोरन्तरचरीम्
विशाला कल्याणी स्फुटरुचिरयोध्या कुवलयैः
कृपाधाराधारा किमपि मधुराभोगवतिका ।
अवन्ती दृष्टिस्ते बहुनगरविस्तारविजया
ध्रुवं तत्तन्नामव्यवहरणयोग्या विजयते
कवीनां संदर्भस्तबकमकरन्दैकरसिकं
कटाक्षव्याक्षेपभ्रमरकलभौ कर्णयुगलम् ।
अमुञ्चन्तौ दृष्ट्वा तव नवरसास्वादतरला-
वसूयासंसर्गादलिकनयनं किंचिदरुणम्
शिवे शृङ्गारार्द्रा तदितरजने कुत्सनपरा
सरोषा गङ्गायां गिरिशचरिते विस्मयवती ।
हराहिभ्यो भीता सरसिरुहसौभाग्यजननी
सखीषु स्मेरा ते मयि जननि दृष्टिः सकरुणा
गते कर्णाभ्यर्णं गरुत इव पक्ष्माणि दधती
पुरां भेत्तुश्चित्तप्रशमरसविद्रावणफले ।
इमे नेत्रे गोत्राधरपतिकुलोत्तंसकलिके
तवाकर्णाकृष्टस्मरशरविलासं कलयतः
विभक्तत्रैवर्ण्यं व्यतिकरितलीलाञ्जनतया
विभाति त्वन्नेत्रत्रितयमिदमीशानदयिते ।
पुनः स्रष्टुं देवान्द्रुहिणहरिरुद्रानुपरता-
न्ररजः सत्त्वं बिभ्रत्तम इति गुणानां त्रयमिव
पवित्रीकर्तुं नः पशुपतिपराधीनह्रदये
दयामित्रैर्नेत्रैररुणधवलश्यामरुचिभिः ।
नदः शोणो गङ्गा तपनतनयेति ध्रुवममुं
त्रयाणां तीर्थानामुपनयसि संभेदमनघम्
निमेषोन्मेषाभ्यां प्रलयमुदयं याति जगती
तवेत्याहुः सन्तो धरणिधरराजन्यतनये ।
त्वदुन्मेषाज्जातं जगदिदमशेषं प्रलयत:
परित्रातुं शङ्के परिहृतनिमेषास्तव दृशः
तवापर्णे कर्णेजपनयनपैशुन्यचकिता
निलीयन्ते तोये नियतमनिमेषा: शफरिकाः ।
इयं च श्रीर्बद्धच्छदपुटकवाटं कुवलयं
जहाति प्रत्यूषे निशि च विघटय्य प्रविशति
दृशा द्राधीयस्या दरदलितनीलोत्पलरुचा
दवीयांसं दीनं स्नपय कृपया मामपि शिवे ।
अनेनायं धन्यो भवति न च ते हानिरियता
वने वा हर्म्ये वा समकरनिपातो हिमकरः
अरालं ते पालीयुगलमगराजन्यतनये
न केषामाधत्ते कुसुमशरकोदण्डकुतुकम ।
तिरश्चीनो यत्र श्रवणपथमुल्लङ्घय विलस-
न्नपाङ्गव्यासङ्गो दिशति शरसंधानधिषणाम्
स्फुरद्गण्डाभोगप्रतिफलितताटङ्कयुगलं
चतुश्चक्रं मन्ये तव सुखमिदं मन्मथरथम् ।
यमारुह्य द्रुह्यत्यवनिरथमर्केन्दुचरणं
महावीरो मारः प्रमथपतये सज्जितवते
सरस्वत्या: सूक्तीरमृतलहरीकौशलहरी:
पिबन्त्याः शर्वाणि श्रवणचुलुकाभ्यामविरलम् ।
चमत्कारश्लाघाचलितशिरसः कुण्डलगणो
झणत्कारैस्तारैः प्रतिवचनमाचष्ट इव ते
असौं नासावंशस्तुहिनगिरिवंशध्वजपटि
त्वदीयो नेदीयः फलतु फलमस्माकमुचितम ।
वहत्यन्तर्मुक्ता: शिशिरकरनिश्वासगलितं
समृद्ध्या यत्तासां बहिरपि च मुक्तामणिधरः
प्रकृत्या रक्तायास्तव सुदति दन्तच्छदरुचे:
प्रवक्ष्ये सादृश्यं जनयतु फलं विद्रुमलता ।
न बिम्बं तद्विम्बप्रतिफलनरागादरुणितं
तुलामध्यारोढुं कथमिव विलज्जेत कलया
स्मितज्योत्स्नाजालं तव वदनचन्द्रस्य पिबतां
चकोराणामासीदतिरसतया चञ्चुजडिमा ।
अतस्ते शीतांशोरमृतलहरीमाम्लरुचय:
पिबन्ति स्वच्छन्दं निशिनिशि भृशं काञ्जिकधिया
अविश्रान्तं पत्युर्गुणगणकथाम्रेडनजपा
जपापुष्पच्छाया तव जननि जिह्वा जयति सा ।
यदग्रासीनायाः स्फटिकदृषदच्छच्छविमयी
सरस्वत्या मूर्तिः परिणमति माणिक्यवपुषा
रणे जित्वा दैत्यानपहृतशिरस्त्रैः कवचिभि-
र्निवृत्तैश्चण्डांशत्रिपुरहरनिर्माल्यविमुखैः ।
विशाखेन्द्रोपेन्द्रैः शशिविशदकर्पूरशकला
विलीयन्ते मातस्तव वदनताम्बूलकबलाः
विपञ्च्या गायन्ती विविधमपदानं पशुपते-
स्त्वयारब्धे वक्तुं चलितशिरसा साधुवचने ।
तदीयैर्माधुर्यैरपलपिततन्त्रीकलरवां
निजां वीणां वाणी निचुलयति चोलेन निभृतम्
कराग्रेण स्पृष्टं तुहिनगिरिणा वत्सलतया
गिरीशेनोदस्तं मुहुरधरपानाकुलतया ।
करग्राह्यं शंभोर्मुखमुकुरवृन्तं गिरिसुते
कथंकारं ब्रूमस्तव चुबुकमौपम्यरहितम्
भुजाश्लेषान्नित्यं पुरदमयितुः कण्टकवती
तव ग्रीवा धत्ते मुखकमलनालश्रियमियम् ।
स्वतः श्वेता कालागुरुबहुलजम्बालमलिना
मृणालीलालित्यं वहति यदधो हारलतिका
गले रेखास्तिस्रो गतिगमकगीतैकनिपुणे
विवाहव्यानद्धप्रगुणगुणसंख्याप्रतिभुवः ।
विराजन्ते नानाविधमधुररागाकरभुवां
त्रयाणां ग्रामाणां स्थितिनियमसीमान इव ते
मृणालीमृद्वीनां तव भुजलतानां चतसृणां
चतुर्भिः सौन्दर्यं सरसिजभवः स्तौति वदनैः ।
नखेभ्य: संत्रस्यन्प्रथममथनादन्धकरिपो-
श्चतुर्णां शीर्षाणां सममभयहस्तार्पणधिया
नखानामुद्योतैर्नवनलिनरागं विहसतां
कराणां ते कान्तिं कथय कथयामः कथमुमे ।
कयाचिद्वा साम्यं भजतु कलया हन्त कमलं
यदि क्रीडल्लक्ष्मीचरणतललाक्षारसचणम्
समं देवि स्कन्दद्विपवदनपीतं स्तनयुगं
तवेदं नः खेदं हरतु सततं प्रस्नुतमुखम् ।
यदालोक्याशङ्काकुलितहृदयो हासजनक:
स्वकुम्भौ हेरम्ब: परिभृशति हस्तेन झडिति
अमू ते वक्षोजावमृतरसमाणिक्यकुतुपौ
न संदेहस्पन्दो नगपतिपताके मनसि नः ।
पिबन्तौ तौ यस्मादविदितवधूसङ्गरसिकौ
कुमारावद्यापि द्विरदवदनक्रौञ्चदलनौ
वहत्यम्ब स्तम्बेरमदनुजकुम्भप्रकृतिभिः
समारब्धां मुक्तामणिभिरमलां हारलतिकाम ।
कुचाभोगो बिम्बाधररुचिभिरन्त: शबलितां
प्रतापव्यामिश्रां पुरदमयितुः कीर्तिमिव ते
तव स्तन्यं मन्ये धरणिधरकन्ये हृदयतः
पयःपारावार: परिवहति सारस्वतमिव ।
दयावत्या दत्तं द्रविडशिशुरास्वाद्य तव य-
त्कवीनां प्रौढानामजनि कमनीयः कवयिता
हरक्रोधज्वालावलिभिरवलीढेन वपुषा
गभीरे ते नाभीसरसि कृतसङ्गो मनसिजः ।
समुत्तस्थौ तस्मादचलतनये धूमलतिका
जनस्तां जानीते तव जननि रोमावलिरिति
यदेतत्कालिन्दीतनुतरतरङ्गाकृति शिवे
कृशे मध्ये किंचिज्जननि तव यद्भाति सुधियाम् ।
विमर्दादन्योन्यं कुचकलशयोरन्तरगतं
तनूभूतं व्योम प्रविशदिव नाभिं कुहरिणीम्
स्थिरो गङ्गावर्तः स्तनमुकुलरोमावलिलता-
कलावालं कुण्डं कुसुमशरतेजोहुतभुजः ।
रतेर्लीलागारं किमपि तव नाभिर्गिरिसुते
बिलद्वारं सिद्धेगिरिशनयनानां विजयते
निसर्गक्षीणस्य स्तनतटभरेण क्लमजुषो
नमन्मूर्तेर्नारीतिलक शनकैस्त्रुट्यत इव ।
चिरं ते मध्यस्य त्रुटिततटिनीतीरतरुणा
समावस्थास्थेम्नो भवतु कुशलं शैलतनये
कुचौ सद्यः स्विद्यत्तटघटितकूर्पासभिदुरौ
कषन्तौ दोर्मूले कनककलशाभौ कलयता ।
तव त्रातुं भङ्गादलमिति वलग्रं तनुभुवा
त्रिधा नद्धं देवि त्रिवलि लवलीवल्लिभिरिव
गुरुत्वं विस्तारं क्षितिधरपतिः पार्वति निजा-
न्नितम्बादाच्छिद्य त्वयि हरणरूपेण निदधे ।
अतस्ते विस्तीर्णो गुरुरयमशेषां वसुमतीं
नितम्बप्राग्भार: स्थगयति लधुत्वं नयति च
करीन्द्राणां शुण्डान्कनककदलीकाण्डपटली-
मुभाभ्यामूरुभ्यामुभयमपि निर्जित्य भवति ।
सुवृत्ताभ्यां पत्युः प्रणतिकठिनाभ्यां गिरिसुते
विधिज्ञे जानुभ्यां विबुधकरिकुम्भद्वयमसि
पराजेतुं रुद्रं द्विगुणशरगभौ गिरिसुते
निषङ्गौ जङ्घे ते विषमविशिखो बाढमकृत ।
यदग्ने दृश्यन्ते दशशरफला: पादयुगली-
नखाग्रच्छद्मानः सुरमकुटशाणैकनिशिताः
श्रुतीनां मूर्धानो दधति तव यौ शेखरतया
ममाप्येतौ मातः शिरसि दयया धेहि चरणौ ।
ययोः पाद्यं पाथः पशुपतिजटाजूटतटिनी
ययोर्लाक्षालक्ष्मीररुणहरिचूडामणिरुचिः
नमोवाकं ब्रूमो नयनरमणीयाय पदयो-
स्तवास्मai द्वन्द्वाय स्फुटरुचिरसालक्तकवते ।
असूयत्यत्यन्तं यदभिहननाय स्पृहयते
पशूनामीशानः प्रमदवनकङ्केलितरवे
मृषा कृत्वा गोत्रस्खलनमथ वैलक्ष्यनमितं
ललाटे भर्तारं चरणकमले ताडयति ते ।
चिरादन्तःशल्यं दहनकृतमुन्मूलितवता
तुलाकोटिक्काणैः किलिकिलितमीशानरिपुणा
हिमानीहन्तव्यं हिमगिरिनिवासैकचतुरौ
निशायां निद्राणं निशि चरमभागे च विशदौ ।
वरं लक्ष्मीपात्रं श्रियमतिसृजन्तौ समयिनां
सरोजं त्वत्पादौ जननि जयतश्चित्रमिह किम्
पदं ते कीर्तीनां प्रपदमपदं देवि विपदां
कथं नीतं सद्भिः कठिनकमठीकर्परतुलाम् ।
कथं वा बाहुभ्यामुपयमनकाले पुरभिदा
यदादाय न्यस्तं दृषदि दयमानेन मनसा
नखैर्नाकस्त्रीणां करकमलसंकोचशशिभि-
स्तरूणां दिव्यानां हसत इव ते चण्डि चरणौ ।
फलानि स्वःस्थेभ्यः किसलयकराग्रेण ददतां
दरिद्रेभ्यो भद्रां श्रियमनिशमह्नाय ददतौ
ददाने दीनेभ्यः श्रियमनिशमाशानुसदृशी-
ममन्दं सौन्दर्यप्रकरमकरन्दं विकिरति ।
तवास्मिन्मन्दारस्तबकसुभगे यातु चरणे
निमज्जन्मज्जीवः करणचरण: षट्चरणताम्
पदन्यासक्रीडापरिचयमिवारब्धुमनसः
स्खलन्तस्ते खेलं भवनकलहंसा न जहति ।
अतस्तेषां शिक्षां सुभगमणिमञ्जीररणित-
च्छलादाचक्षाणं चरणकमलं चारुचरिते
गतास्ते मञ्चत्वं द्रुहिणहरिरुद्रेश्वरभृतः
शिवः स्वच्छच्छायाघटितकपटप्रच्छदपटः ।
त्वदीयानां भासां प्रतिफलनरागारुणतया
शरीरी शृङ्गारो रस इव दृशां दोग्धि कुतुकम्
अराला केशेषु प्रकृतिसरला मन्दहसिते
शिरीषाभा चित्ते दृषदुपलशोभा कुचतटे ।
भृशं तन्वी मध्ये पृथुरुरसिजारोहविषये
जगत्त्रातुं शंभोर्जयति करुणा काचिदरुणा
कलङ्कः कस्तूरी रजनिकरबिम्बं जलमयं
कलाभिः कर्पूरैर्मरकतकरण्डं निबिडितम् ।
अतस्त्वद्भोगेन प्रतिदिनमिदं रिक्तकुहरं
विधिर्भूयो भूयो निबिडयति नूनं तव कृते
पुरारातेरन्त:पुरमसि ततस्त्वच्चरणयोः
सपर्यामर्यादा तरलकरणानामसुलभा ।
तथा ह्येते नीताः शतमखमुखाः सिद्धिमतुलां
तव द्वारोपान्तस्थितिभिरणिमाद्याभिरमराः
कलत्रं वैधात्रं कतिकति भजन्ते न कवयः
श्रियो देव्याः को वा न भवति पति: कैरपि धनैः ।
महादेवं हित्वा तव सति सतीनामचरमे
कुचाभ्यामासङ्ग्ः कुरवकतरोरप्यसुलभः
गिरामाहुर्देवीं द्रुहिणगृहिणीमागमविदो
हरेः पत्नीं पद्मां हरसहचरीमद्रितनयाम् ।
तुरीया कापि त्वं दुरधिगमनिःसीममहिमा
महामाया विश्वं भ्रमयसि परब्रह्ममहिषि
कदा काले मातः कथय कलितालक्तकरसं
पिबेयं विद्यार्थी तव चरणनिर्णेजनजलम् ।
प्रकृत्या मूकानामपि च कविताकारणतया
कदा धत्ते वाणीमुखकमलताम्बूलरसताम्
सरस्वत्या लक्ष्म्या विधिहरिसपत्नो विहरते
रते: पातिव्रत्यं शिथिलयति रम्येण वपुषा ।
चिरं जीवन्नेव क्षपितपशुपाशव्यतिकरः
परानन्दाभिख्यं रसयति रसं त्वद्भजनवान्
प्रदीपज्वालाभिर्दिवसकरनीराजनविधिः
सुधासूतेश्चन्द्रोपलजललवैरर्घ्यरचना ।
स्वकीयैरम्भोभिः सलिलनिधिसौहित्यकरणं
त्वदीयाभिर्वाग्भिस्तव जननि वाचां स्तुतिरियम्श्लोक अर्थ सहित — श्लोक दर श्लोक
हर श्लोक के नीचे “अर्थ देखें” दबाकर उसका भावार्थ पढ़ें।
शिवः शक्त्या युक्तो यदि भवति शक्त: प्रभवितुं न चेदेवं देवो न खलु कुशल: स्पन्दितुमपि । अतस्त्वामाराध्यां हरिहरविरिञ्चादिभिरपि प्रणन्तुं स्तोतुं वा कथमकृतपुण्यः प्रभवति
śivaḥ śaktyā yukto yadi bhavati śakta: prabhavituṃ na cedevaṃ devo na khalu kuśala: spanditumapi | atastvāmārādhyāṃ hariharaviriñcādibhirapi praṇantuṃ stotuṃ vā kathamakṛtapuṇyaḥ prabhavati
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
शिव तभी सृष्टि करने में समर्थ होते हैं जब वे शक्ति से युक्त हों; शक्ति के बिना वे तनिक भी स्पंदित होने में असमर्थ हैं। इसीलिए हे देवी, विष्णु, शिव और ब्रह्मा जैसे महान देवता भी तुम्हारी आराधना करते हैं -- बिना पुण्य के भला कोई तुम्हें प्रणाम या स्तुति करने में कैसे समर्थ हो सकता है?
तनीयांसं पांसुं तव चरणपङ्केरुहभवं विरिञ्चिः संचिन्वन्विरचयति लोकानविकलम् । वहत्येनं शौरिः कथमपि सहस्रेण शिरसां हर: संक्षुद्यैनं भजति भसितोद्धूलनविधिम्
tanīyāṃsaṃ pāṃsuṃ tava caraṇapaṅkeruhabhavaṃ viriñciḥ saṃcinvanviracayati lokānavikalam | vahatyenaṃ śauriḥ kathamapi sahasreṇa śirasāṃ hara: saṃkṣudyainaṃ bhajati bhasitoddhūlanavidhim
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
ब्रह्मा तुम्हारे चरण-कमलों की एक अत्यंत सूक्ष्म धूलि-कण एकत्र करके ही समस्त लोकों की सृष्टि निर्दोष रूप से करते हैं; विष्णु किसी तरह उसी धूलि को अपने सहस्र शीषों पर धारण करते हैं; और शिव उसी को पीसकर भस्म बनाकर अपने शरीर पर लगाते हैं।
अविद्यानामन्तस्तिमिरमिहिरद्वीपनगरी जडानां चैतन्यस्तबकमकरन्दस्रुतिझरी । दरिद्राणां चिन्तामणिगुणनिका जन्मजलधौ निमग्नानां दंष्ट्रा मुररिपुवराहस्य भवति
avidyānāmantastimiramihiradvīpanagarī jaḍānāṃ caitanyastabakamakarandasrutijharī | daridrāṇāṃ cintāmaṇiguṇanikā janmajaladhau nimagnānāṃ daṃṣṭrā muraripuvarāhasya bhavati
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम अज्ञानियों के हृदय के अंधकार को दूर करने वाली सूर्य-नगरी हो, जड़ों के लिए चैतन्य के गुच्छे से बहती मकरंद-धारा हो, दरिद्रों के लिए चिंतामणि की माला हो, और जन्म-सागर में डूबे हुओं के लिए वराह भगवान की दाढ़ हो।
त्वदन्यः पाणिभ्यामभयवरदो दैवतगण- स्त्वमेका नैवासि प्रकटितवराभीत्यभिनया । भयात्त्रातुं दातुं फलमपि च वाञ्छासमधिकं शरण्ये लोकानां तव हि चरणावेव निपुणौ
tvadanyaḥ pāṇibhyāmabhayavarado daivatagaṇa- stvamekā naivāsi prakaṭitavarābhītyabhinayā | bhayāttrātuṃ dātuṃ phalamapi ca vāñchāsamadhikaṃ śaraṇye lokānāṃ tava hi caraṇāveva nipuṇau
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
अन्य समस्त देवता अपने हाथों से अभय और वरदान की मुद्रा दिखाते हैं, किंतु हे शरणदायिनी, तुम अकेली ऐसी हो जिसे यह मुद्रा दिखाने की आवश्यकता नहीं -- तुम्हारे चरण स्वयं ही भय से रक्षा करने और इच्छा से भी अधिक फल देने में निपुण हैं।
हरिस्त्वामाराध्य प्रणतजनसौभाग्यजननीं पुरा नारी भूत्वा पुररिपुमपि क्षोभमनयत् । स्मरोऽपि त्वां नत्वा रतिनयनलेह्येन वपुषा मुनीनामप्यन्तः प्रभवति हि मोहाय महताम
haristvāmārādhya praṇatajanasaubhāgyajananīṃ purā nārī bhūtvā puraripumapi kṣobhamanayat | smaro'pi tvāṃ natvā ratinayanalehyena vapuṣā munīnāmapyantaḥ prabhavati hi mohāya mahatāma
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारी आराधना करके ही विष्णु ने स्त्री रूप (मोहिनी) धारण कर शिव को भी क्षुब्ध कर दिया था; और कामदेव भी तुम्हें प्रणाम करके ऐसा शरीर पाता है जो रति के नेत्रों को इतना मोहक लगता है कि वह बड़े-बड़े मुनियों के मन को भी मोहित कर देता है।
धनुः पौंष्पं मौर्वी मधुकरमयी पञ्च विशिखा वसन्तः सामन्तो मलयमरुदायोधनरथः । तथाप्येकः सर्वं हिमगिरिसुते कामपि कृपा- मपाङ्गात्ते लब्ध्वा जगदिदमनङ्गो विजयते
dhanuḥ pauṃṣpaṃ maurvī madhukaramayī pañca viśikhā vasantaḥ sāmanto malayamarudāyodhanarathaḥ | tathāpyekaḥ sarvaṃ himagirisute kāmapi kṛpā- mapāṅgātte labdhvā jagadidamanaṅgo vijayate
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
कामदेव का धनुष केवल पुष्पों का, प्रत्यंचा भ्रमरों की, बाण मात्र पाँच, वसंत उसका सहायक और मलय-पवन उसका रथ है -- फिर भी हे हिमगिरिसुते, तुम्हारे कटाक्ष की एक कृपा-दृष्टि पाकर यह अनंग समस्त जगत को जीत लेता है।
कणत्काञ्चीदामा करिकलभकुम्भस्तननता परिक्षीणा मध्ये परिणतशरच्चन्द्रवदना । धनुर्बाणान्पाशं सृणिमपि दधाना करतलैः पुरस्तादास्तां न: पुरमथितुराहोपुरुषिका
kaṇatkāñcīdāmā karikalabhakumbhastananatā parikṣīṇā madhye pariṇataśaraccandravadanā | dhanurbāṇānpāśaṃ sṛṇimapi dadhānā karatalaiḥ purastādāstāṃ na: puramathiturāhopuruṣikā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
झंकृत करधनी पहने, गजशावक के कुम्भ जैसे उन्नत स्तनों वाली, कृशकटि, पूर्ण शरद-चंद्र जैसे मुखवाली, हाथों में धनुष-बाण, पाश और अंकुश धारण करने वाली -- त्रिपुरारि शिव की यह गौरवमयी शक्ति हमारे समक्ष सदा उपस्थित रहे।
सुधासिन्धोर्मध्ये सुरविटपिवाटीपरिवृते मणिद्वीपे नीपोपवनवति चिन्तामणिगृहे । शिवाकारे मञ्चे परमशिवपर्यङ्कनिलयां भजन्ति त्वां धन्याः कतिचन चिदानन्दलहरीम्
sudhāsindhormadhye suraviṭapivāṭīparivṛte maṇidvīpe nīpopavanavati cintāmaṇigṛhe | śivākāre mañce paramaśivaparyaṅkanilayāṃ bhajanti tvāṃ dhanyāḥ katicana cidānandalaharīm
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
अमृत-सागर के मध्य, दिव्य वृक्षों की वाटिका से घिरे मणिद्वीप में, चिंतामणि-निर्मित भवन में, शिवाकार मंच पर, परम शिव की शय्या पर विराजमान चिदानंद-लहरी स्वरूपा तुम्हारी आराधना कुछ ही सौभाग्यशाली भक्त कर पाते हैं।
महीं मूलाधारे कमपि मणिपूरे हुतवहं स्थितं स्वाधिष्ठाने हृदि मरुतमाकाशमुपरि । मनोऽपि भ्रूमध्ये सकलमपि भित्त्वा कुलपथं सहस्रारे पद्मे सह रहसि पत्या विहरसे
mahīṃ mūlādhāre kamapi maṇipūre hutavahaṃ sthitaṃ svādhiṣṭhāne hṛdi marutamākāśamupari | mano'pi bhrūmadhye sakalamapi bhittvā kulapathaṃ sahasrāre padme saha rahasi patyā viharase
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम मूलाधार में पृथ्वी-तत्त्व, मणिपूर में अग्नि, स्वाधिष्ठान में जल, हृदय में वायु, और उसके ऊपर आकाश-रूप में स्थित हो; मन को भी भ्रूमध्य में कुलपथ भेदकर पार करती हुई तुम सहस्रार कमल में अपने पति के साथ रहस्यमय रीति से विहार करती हो।
सुधाधारासारैश्चरणयुगलान्तर्विगलितैः प्रपञ्चं सिञ्चन्ती पुनरपि रसाम्नायमहसः । अवाप्य स्वां भूमिं भुजगनिभमध्युष्टवलयं स्वमात्मानं कृत्वा स्वपिषि कुलकुण्डे कुहरिणि
sudhādhārāsāraiścaraṇayugalāntarvigalitaiḥ prapañcaṃ siñcantī punarapi rasāmnāyamahasaḥ | avāpya svāṃ bhūmiṃ bhujaganibhamadhyuṣṭavalayaṃ svamātmānaṃ kṛtvā svapiṣi kulakuṇḍe kuhariṇi
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
दोनों चरणों के मध्य से झरती अमृतधारा से संसार को सींचती हुई, तुम पुनः अपने मूल स्थान को प्राप्त कर सर्पाकार साढ़े तीन वलयों में स्वयं को समेट कर, आत्मस्वरूप बनकर गूढ़ कुलकुंड में शयन करती हो।
चतुर्भि: श्रीकण्ठैः शिवयुवतिभिः पञ्चभिरपि प्रभिन्नाभिः शम्भोर्नवभिरपि मूलप्रकृतिभिः । चतुश्चत्वारिंशद्वसुदलकलाश्रत्रिवलय- त्रिरेखाभिः सार्धं तव शरणकोणा: परिणताः
caturbhi: śrīkaṇṭhaiḥ śivayuvatibhiḥ pañcabhirapi prabhinnābhiḥ śambhornavabhirapi mūlaprakṛtibhiḥ | catuścatvāriṃśadvasudalakalāśratrivalaya- trirekhābhiḥ sārdhaṃ tava śaraṇakoṇā: pariṇatāḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
चार श्रीकंठ, पाँच शिवमूर्तियाँ, नौ मूल-प्रकृतियाँ, चौंतालीस त्रिकोण और तीन आवरण-रेखाओं सहित तुम्हारा यह श्रीचक्र-रूप निवास पूर्ण होता है।
त्वदीयं सौन्दर्यं तुहिनगिरिकन्ये तुलयितुं कवीन्द्रा: कल्पन्ते कथमपि विरिञ्चिप्रभृतयः । यदालोकौत्सुक्यादमरललना यान्ति मनसा तपोभिर्दुष्प्रापामपि गिरिशसायुज्यपदवीम
tvadīyaṃ saundaryaṃ tuhinagirikanye tulayituṃ kavīndrā: kalpante kathamapi viriñciprabhṛtayaḥ | yadālokautsukyādamaralalanā yānti manasā tapobhirduṣprāpāmapi giriśasāyujyapadavīma
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे तुहिनगिरि-कन्ये, तुम्हारे सौंदर्य को तौलने में स्वयं ब्रह्मा सहित बड़े-बड़े कवि भी असमर्थ हैं; उसकी एक झलक पाने की उत्सुकता से देवांगनाएँ मन ही मन उस शिव-सायुज्य पद तक पहुँच जाती हैं, जिसे मुनि तपस्या से भी कठिनाई से प्राप्त करते हैं।
नरं वर्षीयांसं नयनविरसं नर्मसु जडं तवापाङ्गालोके पतितमनुधावन्ति शतशः । गलद्वेणीबन्धाः कुचकलशविस्रस्तसिचया हठात्त्रुट्यत्काञ्च्यो विगलितदुकूला युवतयः
naraṃ varṣīyāṃsaṃ nayanavirasaṃ narmasu jaḍaṃ tavāpāṅgāloke patitamanudhāvanti śataśaḥ | galadveṇībandhāḥ kucakalaśavisrastasicayā haṭhāttruṭyatkāñcyo vigalitadukūlā yuvatayaḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारे कटाक्ष की एक दृष्टि पड़ते ही वृद्ध, नीरस-नेत्र और विनोद में जड़ पुरुष के पीछे भी सैकड़ों युवतियाँ दौड़ पड़ती हैं -- जिनके केश-बंधन खुल जाते हैं, वस्त्र स्तनों से सरक जाते हैं, करधनी टूट जाती है।
क्षितौ षट्पञ्चाशद्विसमधिकपञ्चाशदुदके हुताशे द्वाषष्टिश्चतुरधिकपञ्चाशदनिले । दिवि द्विःषट्त्रिंशन्मनसि च चतुःषष्टिरिति ये मयूखास्तेषामप्युपरि तव पादाम्बुजयुगम
kṣitau ṣaṭpañcāśadvisamadhikapañcāśadudake hutāśe dvāṣaṣṭiścaturadhikapañcāśadanile | divi dviḥṣaṭtriṃśanmanasi ca catuḥṣaṣṭiriti ye mayūkhāsteṣāmapyupari tava pādāmbujayugama
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
पृथ्वी में छप्पन, जल में बावन, अग्नि में बासठ, वायु में चौवन, आकाश में बहत्तर और मन में चौंसठ किरणों के ऊपर तुम्हारे चरण-कमलों की स्थिति है (कुण्डलिनी-योग की यह साधना-भूमि है)।
शरज्ज्योत्स्नाशुद्धां शशियुतजटाजूटमकुटां वरत्रासत्राणस्फटिकघटिकापुस्तककराम् । सकृन्न त्वा नत्वा कथमिव सतां संनिदधते मधुक्षीरद्राक्षामधुरिमधुरीणा: फणितयः
śarajjyotsnāśuddhāṃ śaśiyutajaṭājūṭamakuṭāṃ varatrāsatrāṇasphaṭikaghaṭikāpustakakarām | sakṛnna tvā natvā kathamiva satāṃ saṃnidadhate madhukṣīradrākṣāmadhurimadhurīṇā: phaṇitayaḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
शरद्-ज्योत्स्ना समान निर्मल, चंद्रकला-सहित जटाजूट-मुकुट धारण करने वाली, हाथों में पाश, अंकुश, स्फटिक-माला और पुस्तक लिए तुम्हें एक बार भी प्रणाम न करने वाले को मधु, दुग्ध और द्राक्षा से भी मधुर कवि-वाणी कैसे प्राप्त हो सकती है?
कवीन्द्राणां चेतःकमलवनबालातपरुचिं भजन्ते ये सन्त: कतिचिदरुणामेव भवतीम् । विरिञ्चिप्रेयस्यास्तरुणतरशृङ्गारलहरी- गभीराभिर्वाग्भिर्विदधति सतां रञ्जनममी
kavīndrāṇāṃ cetaḥkamalavanabālātaparuciṃ bhajante ye santa: katicidaruṇāmeva bhavatīm | viriñcipreyasyāstaruṇataraśaṛṅgāralaharī- gabhīrābhirvāgbhirvidadhati satāṃ rañjanamamī
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
जो साधक तुम्हारे उस अरुण रूप का, जो महाकवियों के हृदय-कमल-वन के लिए प्रातःकालीन सूर्य-किरण के समान है, ध्यान करते हैं, वे वाग्देवी के समान गंभीर, श्रृंगार-रस से पूर्ण वाणी द्वारा सज्जनों को आनंदित कर पाते हैं।
सवित्रीभिर्वाचां शशिमणिशिलाभङ्गरुचिभि- र्वशिन्याद्याभिस्त्वां सह जननि संचिन्तयति यः । स कर्ता काव्यानां भवति मह्तां भङ्गिरुचिभि- र्वचोभिर्वाग्देवीवदनकमलामोदमधुरैः
savitrībhirvācāṃ śaśimaṇiśilābhaṅgarucibhi- rvaśinyādyābhistvāṃ saha janani saṃcintayati yaḥ | sa kartā kāvyānāṃ bhavati mahtāṃ bhaṅgirucibhi- rvacobhirvāgdevīvadanakamalāmodamadhuraiḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
जो साधक चंद्रकांतमणि-सी कांति वाली वाणी की जननी देवियों तथा वशिनी आदि के साथ तुम्हारा ध्यान करता है, वह महाकवियों जैसी सरस, वाग्देवी के मुख-कमल की सुगंध से मधुर काव्य-रचना करने में समर्थ हो जाता है।
तनुच्छायाभिस्ते तरुणतरणिश्रीसरणिभि- र्दिवं सर्वामुर्वीमरुणिमनि मग्नां स्मरति यः । भवन्त्यस्य त्रस्यद्वनहरिणशालीननयनाः सहोर्वश्या वश्याः कति कति न गीर्वाणगणिका:
tanucchāyābhiste taruṇataraṇiśrīsaraṇibhi- rdivaṃ sarvāmurvīmaruṇimani magnāṃ smarati yaḥ | bhavantyasya trasyadvanahariṇaśālīnanayanāḥ sahorvaśyā vaśyāḥ kati kati na gīrvāṇagaṇikā:
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
जो तुम्हारे शरीर की उदीयमान सूर्य-सी आभा का, जिसमें सम्पूर्ण आकाश और पृथ्वी अरुणिमा में डूबी हुई प्रतीत होती है, स्मरण करता है, उसके वश में वन-मृगनयनी अप्सराएँ और उर्वशी जैसी देवांगनाएँ भी हो जाती हैं।
मुखं बिन्दुं कृत्वा कुचयुगमधस्तस्य तदधो हरार्धं ध्यायेद्यो हरमहिषि ते मन्मथकलाम् । स सद्यः संक्षोभं नयति वनिता इत्यतिलघु त्रिलोकीमप्याशु भ्रमयति रवीन्दुस्तनयुगाम्
mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastasya tadadho harārdhaṃ dhyāyedyo haramahiṣi te manmathakalām | sa sadyaḥ saṃkṣobhaṃ nayati vanitā ityatilaghu trilokīmapyāśu bhramayati ravīndustanayugām
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
जो हे हरमहिषी, तुम्हारी कामकला का ध्यान -- मुख को बिंदु, उसके नीचे दोनों स्तनों को, और उससे नीचे हर के अर्धांश को कल्पित कर -- करता है, वह स्त्रियों को क्षणभर में क्षुब्ध कर, त्रैलोक्य को भी शीघ्र चंचल कर देता है।
किरन्तीमङ्गेभ्यः किरणनिकुरुम्बामृतरसं हृदि त्वामाधत्ते हिमकरशिलामूर्तिमिव यः । स सर्पाणां दर्पं शमयति शकुन्ताधिप इव ज्वरप्लुष्टान्दृष्ट्या सुखयति सुधाधारसिरया
kirantīmaṅgebhyaḥ kiraṇanikurumbāmṛtarasaṃ hṛdi tvāmādhatte himakaraśilāmūrtimiva yaḥ | sa sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati śakuntādhipa iva jvarapluṣṭāndṛṣṭyā sukhayati sudhādhārasirayā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
जो अपने हृदय में तुम्हें हिमकर-शिला-मूर्ति के समान, अंगों से अमृत-किरणें बिखेरती हुई धारण करता है, वह गरुड़ के समान सर्पों का दर्प शमन करता है और अपनी दृष्टि मात्र से ज्वर-पीड़ितों को सुख पहुँचाता है।
तटिल्लेखातन्वीं तपनशशिवैश्वानरमयीं निषण्णां षण्णामप्युपरि कमलानां तव कलाम । महापद्माटव्यां मृदितमलमायेन मनसा महान्तः पश्यन्तो दधति परमाह्लादलहरीम्
taṭillekhātanvīṃ tapanaśaśivaiśvānaramayīṃ niṣaṇṇāṃ ṣaṇṇāmapyupari kamalānāṃ tava kalāma | mahāpadmāṭavyāṃ mṛditamalamāyena manasā mahāntaḥ paśyanto dadhati paramāhlādalaharīm
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
निर्मल मन से तुम्हारी सूक्ष्म रूप -- बिजली की रेखा-सी, सूर्य-चंद्र-अग्नि से युक्त, सहस्रार महापद्म में छह चक्रों के ऊपर स्थित -- का दर्शन करने वाले महापुरुष परम आह्लाद-लहरी को धारण करते हैं।
भवानि त्वं दासे मयि वितर दृष्टिं सकरुणा- मिति स्तोतुं वाञ्छन्कथयति भवानि त्वमिति यः । तदैव त्वं तस्मै दिशसि निजसायुज्यपदवीं मुकुन्दब्रह्मेन्द्रस्फुटमकुटनीराजितपदाम
bhavāni tvaṃ dāse mayi vitara dṛṣṭiṃ sakaruṇā- miti stotuṃ vāñchankathayati bhavāni tvamiti yaḥ | tadaiva tvaṃ tasmai diśasi nijasāyujyapadavīṃ mukundabrahmendrasphuṭamakuṭanīrājitapadāma
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
जो केवल "भवानी" कहकर करुणा-दृष्टि की याचना करता है, उसे तुम तत्क्षण अपने सायुज्य-पद का दान करती हो, जिसके चरण मुकुंद, ब्रह्मा और इंद्र के मुकुटों से पूजित होते हैं।
त्वया हृत्वा वामं वपुरपरितृप्तेन मनसा शरीरार्धं शंभोरपरमपि शङ्के हृतमभूत् । यदेतत्त्वद्रूपं सकलमरुणाभं त्रिनयनं कुचाभ्यामानम्रं कुटिलशशिचूडालमकुटम्
tvayā hṛtvā vāmaṃ vapuraparitṛptena manasā śarīrārdhaṃ śaṃbhoraparamapi śaṅke hṛtamabhūt | yadetattvadrūpaṃ sakalamaruṇābhaṃ trinayanaṃ kucābhyāmānamraṃ kuṭilaśaśicūḍālamakuṭam
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुमने असंतुष्ट मन से शिव का आधा शरीर तो पहले ही ले लिया था; लगता है तुमने बाकी आधा भी ले लिया है, क्योंकि तुम्हारा यह संपूर्ण त्रिनेत्र, अरुण-वर्ण, स्तनों के भार से झुका, वक्र चंद्र-मुकुट युक्त रूप पूर्णतः शिव-सदृश ही प्रतीत होता है।
जगत्सूते धाता हरिरवति रुद्रः क्षपयते तिरस्कुर्वन्नेतत्स्वमपि वपुरीशस्तिरयति । सदापूर्वः सर्वं तदिदमनुगृह्णाति च शिव- स्तवाज्ञामालम्ब्य क्षणचलितयोर्भ्रूलतिकयोः
jagatsūte dhātā hariravati rudraḥ kṣapayate tiraskurvannetatsvamapi vapurīśastirayati | sadāpūrvaḥ sarvaṃ tadidamanugṛhṇāti ca śiva- stavājñāmālambya kṣaṇacalitayorbhrūlatikayoḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
ब्रह्मा जगत की रचना करते हैं, विष्णु रक्षा करते हैं, रुद्र संहार करते हैं, ईश्वर उसे तिरोहित करते हैं, और सदाशिव पुनः अनुग्रह कर सबका उद्धार करते हैं -- यह सब तुम्हारी भ्रू-लता के क्षणिक संचालन की आज्ञा से ही होता है।
त्रयाणां देवानां त्रिगुणजनितानां तव शिवे भवेत्पूजा पूजा तव चरणयोर्या विरचिता । तथाहि त्वत्पादोद्वहनमणिपीठस्य निकटे स्थिता ह्येते शश्वन्मुकुलितकरोत्तंसमकुटाः
trayāṇāṃ devānāṃ triguṇajanitānāṃ tava śive bhavetpūjā pūjā tava caraṇayoryā viracitā | tathāhi tvatpādodvahanamaṇipīṭhasya nikaṭe sthitā hyete śaśvanmukulitakarottaṃsamakuṭāḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तीनों गुणों से उत्पन्न तीनों देवताओं की पूजा वस्तुतः तुम्हारे ही चरणों की पूजा है -- क्योंकि वे सदा तुम्हारे चरण-पीठ के निकट, हाथ जोड़े, मुकुट-सम शीश झुकाए खड़े रहते हैं।
विरिश्चि: पञ्चत्वं व्रजति हरिराप्नोति विरतिं विनाशं कीनाशो भजति धनदो याति निधनम् । वितन्द्री माहेन्द्री विततिरपि संमीलितदृशा महासंहारेऽस्मिन्विहरति सति त्वत्पतिरसौ
viriści: pañcatvaṃ vrajati harirāpnoti viratiṃ vināśaṃ kīnāśo bhajati dhanado yāti nidhanam | vitandrī māhendrī vitatirapi saṃmīlitadṛśā mahāsaṃhāre'sminviharati sati tvatpatirasau
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
महाप्रलय में ब्रह्मा पंचत्व को प्राप्त होते हैं, विष्णु विराम पाते हैं, यम विनाश को, कुबेर निधन को प्राप्त होते हैं, इंद्र भी निस्तेज हो जाते हैं -- परंतु इस संहार में भी तुम्हारे पति शिव सतत विहार करते रहते हैं।
जपो जल्प: शिल्पं सकलमपि मुद्राविरचना गति: प्रादक्षिण्यक्रमणमशनाद्याहुतिविधिः । प्रणाम: संवेश: सुखमखिलमात्मार्पणदृशा सपर्यापर्यायस्तव भवतु यन्मे विलसितम्
japo jalpa: śilpaṃ sakalamapi mudrāviracanā gati: prādakṣiṇyakramaṇamaśanādyāhutividhiḥ | praṇāma: saṃveśa: sukhamakhilamātmārpaṇadṛśā saparyāparyāyastava bhavatu yanme vilasitam
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
मेरी वाणी जप बने, मेरी हर क्रिया मुद्रा बने, चलना प्रदक्षिणा बने, भोजन आहुति बने, प्रणाम शयन बने -- मेरा हर सुख आत्मार्पण की दृष्टि से तुम्हारी सेवा-पर्याय बन जाए।
सुधामप्यास्वाद्य प्रतिभयजरामृत्युहरिणीं विपद्यन्ते विश्वे विधिशतमखाद्या दिविषदः । करालं यत्क्ष्वेलं कबलितवतः कालकलना न शंभोस्तन्मूलं तव जननि ताटङ्कमहिमा
sudhāmapyāsvādya pratibhayajarāmṛtyuhariṇīṃ vipadyante viśve vidhiśatamakhādyā diviṣadaḥ | karālaṃ yatkṣvelaṃ kabalitavataḥ kālakalanā na śaṃbhostanmūlaṃ tava janani tāṭaṅkamahimā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
अमृत का पान करके भी ब्रह्मा-इंद्र आदि देव मृत्यु को प्राप्त होते हैं, परंतु हलाहल विष पीकर भी शिव अमर रहते हैं -- इसका मूल कारण, हे जननी, तुम्हारे कर्णाभूषण (ताटंक) की महिमा ही है।
किरीटं वैरिञ्चं परिहर पुरः कैटभभिदः कठोरे कोटीरे स्खलसि जहि जम्भारिमकुटम् । प्रणम्रेष्वेतेषु प्रसभमुपयातस्य भवनं भवस्याभ्युत्थाने तव परिजनोक्तिर्विजयते
kirīṭaṃ vairiñcaṃ parihara puraḥ kaiṭabhabhidaḥ kaṭhore koṭīre skhalasi jahi jambhārimakuṭam | praṇamreṣveteṣu prasabhamupayātasya bhavanaṃ bhavasyābhyutthāne tava parijanoktirvijayate
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
"ब्रह्मा का मुकुट हटाओ, विष्णु के कठोर मुकुट को लाँघो, इंद्र का मुकुट रौंदो" -- ऐसी घोषणा तुम्हारे परिजन करते हैं जब झुके हुए इन देवों के भवन में शिव तीव्र गति से पधारते हैं -- और यह गर्वोक्ति ही विजयी होती है।
स्वदेहोद्भूताभिर्घृणिभिरणिमाद्याभिरभितो निषेव्ये नित्ये त्वामहमिति सदा भावयति यः । किमाश्चर्यं तस्य त्रिनयनसमृद्धिं तृणयतो महासंवर्ताग्निर्विरचयति नीराजनविधिम
svadehodbhūtābhirghṛṇibhiraṇimādyābhirabhito niṣevye nitye tvāmahamiti sadā bhāvayati yaḥ | kimāścaryaṃ tasya trinayanasamṛddhiṃ tṛṇayato mahāsaṃvartāgnirviracayati nīrājanavidhima
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
जो साधक अपने ही शरीर से उत्पन्न अणिमादि सिद्धियों से घिरा रहकर सदा "मैं ही तुम हूँ" इस भाव से तुम्हारी उपासना करता है, उसके लिए त्रिनेत्र-वैभव को तृण समान समझना कोई आश्चर्य नहीं -- महाप्रलय-अग्नि भी उसकी आरती उतारती है।
चतुःषष्टया तन्त्रैः सकलमतिसन्धाय भुवनं स्थितस्तत्तत्सिद्धिप्रसवपरतन्त्रैः पशुपतिः । पुनस्त्वन्निर्बन्धादखिलपुरुषार्थैकघटना- स्वतन्त्रं ते तन्त्रं क्षितितलमवातीतरदिदम्
catuḥṣaṣṭayā tantraiḥ sakalamatisandhāya bhuvanaṃ sthitastattatsiddhiprasavaparatantraiḥ paśupatiḥ | punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā- svatantraṃ te tantraṃ kṣititalamavātītaradidam
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
पशुपति शिव चौंसठ तंत्रों द्वारा समस्त जगत को यह मानने देते हैं कि प्रत्येक मार्ग स्वतंत्र सिद्धि देता है; परंतु तुम्हारे ही आग्रह से, यह प्रतीत होता स्वतंत्र तंत्र वास्तव में पुरुषार्थ-चतुष्टय की एकमात्र संरचना बन जाता है।
शिवः शक्तिः कामः क्षितिरथ रविः शीतकिरण: स्मरो हंसः शक्रस्तदनु च परामारहरयः । अमी हृल्लेखाभिस्तिसृभिरवसानेषु घटिता भजन्ते वर्णास्ते तव जननि नामावयवताम्
śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ kṣitiratha raviḥ śītakiraṇa: smaro haṃsaḥ śakrastadanu ca parāmāraharayaḥ | amī hṛllekhābhistisṛbhiravasāneṣu ghaṭitā bhajante varṇāste tava janani nāmāvayavatām
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
शिव, शक्ति, काम, पृथ्वी, सूर्य, चंद्र, स्मर, हंस, इंद्र और उसके बाद अन्य देवता -- तीन बीजाक्षरों के साथ जुड़े हुए ये वर्ण तुम्हारे नाम-मंत्र के अवयव बनते हैं।
स्मरं योनिं लक्ष्मीं त्रितयमिदमादौ तव मनो- र्निधायैके नित्ये निरवधिमहाभोगरसिकाः । भजन्ति त्वां चिन्तामणिगुणनिबद्धाक्षवलया: शिवाग्नौ जुह्वन्तः सुरभिघृतधाराहुतिशतैः
smaraṃ yoniṃ lakṣmīṃ tritayamidamādau tava mano- rnidhāyaike nitye niravadhimahābhogarasikāḥ | bhajanti tvāṃ cintāmaṇiguṇanibaddhākṣavalayā: śivāgnau juhvantaḥ surabhighṛtadhārāhutiśataiḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
कुछ साधक कामबीज, योनि-बीज और लक्ष्मी-बीज -- इन तीनों को मंत्र के आरंभ में रखकर, नित्य महाभोग-रसिक बनकर, चिंतामणि-माला से जप करते हुए, सुगंधित घृत की सैकड़ों आहुतियाँ शिवाग्नि में देकर तुम्हारी आराधना करते हैं।
शरीरं त्वं शंभोः शशिमिहिरवक्षोरुहयुगं तवात्मानं मन्ये भगवति नवात्मानमनघम् । अत: शेष: शेषीत्ययमुभयसाधारणतया स्थित: संबन्धो वां समरसपरानन्दपरयोः
śarīraṃ tvaṃ śaṃbhoḥ śaśimihiravakṣoruhayugaṃ tavātmānaṃ manye bhagavati navātmānamanagham | ata: śeṣa: śeṣītyayamubhayasādhāraṇatayā sthita: saṃbandho vāṃ samarasaparānandaparayoḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे भगवति, मैं तुम्हारे शरीर को शिव के चंद्र-सूर्य स्तन-युगल के समान और स्वयं को शिव के अनघ नवात्मा रूप में मानता हूँ -- इसी परस्पर आधार-आधेय भाव से तुम दोनों समरस परमानंद में स्थित हो।
मनस्त्वं व्योम त्वं मरुदसि मरुत्सारथिरसि त्वमापस्त्वं भूमिस्त्वयि परिणतायां न हि परम । त्वमेव स्वात्मानं परिणमयितुं विश्ववपुषा चिदानन्दाकारं शिवयुवति भावेन बिभृषे
manastvaṃ vyoma tvaṃ marudasi marutsārathirasi tvamāpastvaṃ bhūmistvayi pariṇatāyāṃ na hi parama | tvameva svātmānaṃ pariṇamayituṃ viśvavapuṣā cidānandākāraṃ śivayuvati bhāvena bibhṛṣe
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम मन हो, आकाश हो, वायु हो, उसकी प्रेरक शक्ति हो, जल हो, पृथ्वी हो -- तुम्हारे परिणमन से परे कुछ भी नहीं है; तुम स्वयं ही अपने आपको जगत-रूप में प्रकट करने हेतु शिव-युवति के भाव से चिदानंद-आकार धारण करती हो।
तवाज्ञाचक्रस्थं तपनशशिकोटिद्युतिधरं परं शंभुं वन्दे परिमिलितपार्श्वं परचिता । यमाराध्यन्भक्त्या रविशशिशुचीनामविषये निरालोकेऽलोके निवसति हि भालोकभुवने
tavājñācakrasthaṃ tapanaśaśikoṭidyutidharaṃ paraṃ śaṃbhuṃ vande parimilitapārśvaṃ paracitā | yamārādhyanbhaktyā raviśaśiśucīnāmaviṣaye nirāloke'loke nivasati hi bhālokabhuvane
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
मैं तुम्हारे आज्ञाचक्र में स्थित उस परम शिव को प्रणाम करता हूँ, जो करोड़ों सूर्य-चंद्र की द्युति धारण करते हैं, जिनकी उपासना भक्तिपूर्वक करने पर साधक उस निरालोक-लोक में निवास करता है जो सूर्य-चंद्र-अग्नि की पहुँच से परे है।
विशुद्धौ ते शुद्धस्फटिकविशदं व्योमजनकं शिवं सेवे देवीमपि शिवसमानव्यवसिताम । ययोः कान्त्या यान्त्याः शशिकिरणसारूप्यसरणे- र्विधूतान्तर्ध्वान्ता विलसति चकोरीव जगती
viśuddhau te śuddhasphaṭikaviśadaṃ vyomajanakaṃ śivaṃ seve devīmapi śivasamānavyavasitāma | yayoḥ kāntyā yāntyāḥ śaśikiraṇasārūpyasaraṇe- rvidhūtāntardhvāntā vilasati cakorīva jagatī
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
विशुद्धि चक्र में मैं उस निर्मल स्फटिक-सम शिव की और उन्हीं के समान संकल्पवती देवी की सेवा करता हूँ -- जिनकी कांति से चंद्रकिरणों के मार्ग पर चलता हुआ जगत, अंतर्ध्वांत से मुक्त होकर चकोरी की भाँति विलसित होता है।
समुन्मीलत्संवित्कमलमकरन्दैकरसिकं भजे हंसद्वन्द्वं किमपि महतां मानसचरम् । यदालापादष्टादशगुणितविद्यापरिणति- र्यदादत्ते दोषाद्गुणमखिलमद्भ्यः पय इव
samunmīlatsaṃvitkamalamakarandaikarasikaṃ bhaje haṃsadvandvaṃ kimapi mahatāṃ mānasacaram | yadālāpādaṣṭādaśaguṇitavidyāpariṇati- ryadādatte doṣādguṇamakhilamadbhyaḥ paya iva
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
मैं उस हंस-युगल की उपासना करता हूँ जो महान पुरुषों के मानस में विचरण करते हुए सर्वदा चैतन्य-कमल के मकरंद में रत रहते हैं, जिनकी वाणी अठारह गुणी विद्या-परिणति देती है और जो दूध में से जल की भाँति केवल गुण ग्रहण करते हैं, दोष त्याग देते हैं।
तव स्वाधिष्ठाने हुतवहमधिष्ठाय निरतं तमीडे संवर्तं जननि महतीं तां च समयाम् । यदालोके लोकान्दहति महति क्रोधकलिते दयार्द्रा या दृष्टिः शिशिरमुपचारं रचयति
tava svādhiṣṭhāne hutavahamadhiṣṭhāya nirataṃ tamīḍe saṃvartaṃ janani mahatīṃ tāṃ ca samayām | yadāloke lokāndahati mahati krodhakalite dayārdrā yā dṛṣṭiḥ śiśiramupacāraṃ racayati
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे जननी, मैं तुम्हारे स्वाधिष्ठान चक्र में स्थित उस महान संवर्त-अग्नि और शाश्वत काल की स्तुति करता हूँ -- जिनका दृष्टिपात क्रोधित होकर लोकों को दग्ध करता है, परंतु तुम्हारी करुणा-सिक्त दृष्टि उसे शीतल उपचार में बदल देती है।
तटित्त्वन्तं शक्त्या तिमिरपरिपन्थिस्फुरणया स्फुरन्नानारत्नाभरणपरिणद्धेन्द्रधनुषम् । तव श्यामं मेघं कमपि मणिपूरैकशरणं निषेवे वर्षन्तं हरमिहिरतप्तं त्रिभुवनम
taṭittvantaṃ śaktyā timiraparipanthisphuraṇayā sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhendradhanuṣam | tava śyāmaṃ meghaṃ kamapi maṇipūraikaśaraṇaṃ niṣeve varṣantaṃ haramihirataptaṃ tribhuvanama
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
मैं तुम्हारे मणिपूर चक्र में स्थित उस श्याम मेघ की उपासना करता हूँ, जो तुम्हारी शक्ति-रूपी विद्युत-रेखा से चमकीला है, नाना रत्नाभूषणों के इंद्रधनुष से सुसज्जित है, और सूर्य-तप्त त्रिभुवन पर वर्षा करता है।
तवाधारे मूले सह समयया लास्यपरया नवात्मानं मन्ये नवरसमहाताण्डवनटम् । उभाभ्यामेताभ्यामुदयविधिमुद्दिश्य दयया सनाथाभ्यां जज्ञे जनकजननीमज्जगदिदम्
tavādhāre mūle saha samayayā lāsyaparayā navātmānaṃ manye navarasamahātāṇḍavanaṭam | ubhābhyāmetābhyāmudayavidhimuddiśya dayayā sanāthābhyāṃ jajñe janakajananīmajjagadidam
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
मूलाधार में शाश्वत काल के साथ लास्य-रत नवात्मा शिव को मैं नवरस-महाताण्डव-नर्तक मानता हूँ -- इन दोनों की कृपा से ही यह सम्पूर्ण जगत माता-पिता सहित उत्पन्न हुआ है।
गतैर्माणिक्यत्वं गगनमणिभिः सान्द्रघटितं किरीटं ते हैमं हिमगिरिसुते कीर्तयति यः । स नीडेयच्छायाच्छुरणशबलं चन्द्रशकलं धनु: शौनासीरं किमिति न निबध्नाति धिषणाम्
gatairmāṇikyatvaṃ gaganamaṇibhiḥ sāndraghaṭitaṃ kirīṭaṃ te haimaṃ himagirisute kīrtayati yaḥ | sa nīḍeyacchāyācchuraṇaśabalaṃ candraśakalaṃ dhanu: śaunāsīraṃ kimiti na nibadhnāti dhiṣaṇām
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे हिमगिरिसुते, जो तुम्हारे स्वर्ण-मुकुट की, जिसमें आकाश-मणियों (तारों) से बने माणिक्य सघन जड़े हैं, स्तुति करता है, वह उसमें प्रतिबिंबित चंद्रकला की चमक देखकर आश्चर्य करता है कि इसे इंद्रधनुष क्यों नहीं बनाया गया।
धुनोतु ध्वान्तं नस्तुलितदलितेन्दीवरवनं घनस्निग्धश्लक्ष्णं चिकुरनिकुरुम्बं तव शिवे । यदीयं सौरभ्यं सहजमुपलब्धं सुमनसो वसन्त्यस्मिन्मन्ये वलमथनवाटीविटपिनाम्
dhunotu dhvāntaṃ nastulitadalitendīvaravanaṃ ghanasnigdhaślakṣṇaṃ cikuranikurumbaṃ tava śive | yadīyaṃ saurabhyaṃ sahajamupalabdhaṃ sumanaso vasantyasminmanye valamathanavāṭīviṭapinām
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे शिवे, तुम्हारे घने, स्निग्ध, कोमल, नील-कमल-वन को भी लजा देने वाले केश हमारे अंधकार को दूर करें -- इनकी स्वाभाविक सुगंध में मानो नंदनवन के दिव्य वृक्ष स्वयं निवास करते हैं।
तनोतु क्षेमं नस्तव वदनसौन्दर्यलहरी- परीवाहः स्रोत:सरणिरिव सीमन्तसरणिः । वहन्ती सिन्दूरं प्रबलकबरीभारतिमिर- द्विषां बृन्दैर्बन्दीकृतमिव नवीनार्ककिरणम
tanotu kṣemaṃ nastava vadanasaundaryalaharī- parīvāhaḥ srota:saraṇiriva sīmantasaraṇiḥ | vahantī sindūraṃ prabalakabarībhāratimira- dviṣāṃ bṛndairbandīkṛtamiva navīnārkakiraṇama
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारे मुख-सौंदर्य की लहर हमारा कल्याण करे -- सिन्दूर से रंजित तुम्हारी मांग-रेखा मानो घने केशों के बीच नवोदित सूर्य-किरण को बंदी बनाकर ले चली सीमंत-रेखा हो।
अरालैः स्वाभाव्यादलिकलभसश्रीभिरलकैः परीतं ते वक्त्रं परिहसति पङ्केरुहरुचिम् । दरस्मेरे यस्मिन्दशनरुचिकिञ्जल्करुचिरे सुगन्धौ माद्यन्ति स्मरदहनचक्षुर्मधुलिहः
arālaiḥ svābhāvyādalikalabhasaśrībhiralakaiḥ parītaṃ te vaktraṃ parihasati paṅkeruharucim | darasmere yasmindaśanarucikiñjalkarucire sugandhau mādyanti smaradahanacakṣurmadhulihaḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
भ्रमर-सी कुंचित अलकों से घिरा तुम्हारा मुख कमल की शोभा को भी परास्त करता है; मंद हास्य में झलकते तुम्हारे दंत-पंक्ति के पराग जैसे सौरभ से कामदेव के नेत्र-रूपी भ्रमर मदमस्त हो जाते हैं।
ललाटं लावण्यद्युतिविमलमाभाति तब य- द्द्वितीयं तन्मन्ये मकुटघटितं चन्द्रशकलम् । विपर्यासन्यासादुभयमपि संभूय च मिथ: सुधालेपस्यूति: परिणमति राकाहिमकरः
lalāṭaṃ lāvaṇyadyutivimalamābhāti taba ya- ddvitīyaṃ tanmanye makuṭaghaṭitaṃ candraśakalam | viparyāsanyāsādubhayamapi saṃbhūya ca mitha: sudhālepasyūti: pariṇamati rākāhimakaraḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारा निर्मल, लावण्य-द्युति से चमकता ललाट मानो मुकुट में जड़ा एक दूसरा चंद्रखंड है -- दोनों चंद्रखंड एक-दूसरे से स्थान बदलकर मानो अमृत-लेप से जुड़कर पूर्ण चंद्रमा बन जाते हैं।
भ्रुवौ भुग्ने किंचिद्भुवनभयभङ्गव्यसनिनि त्वदीये नेत्राभ्यां मधुकररुचिभ्यां धृतगुणम् । धनुर्मन्ये सव्येतरकरगृहीतं रतिपतेः प्रकोष्ठे मुष्टौ च स्थगयति निगूढान्तरमुमे
bhruvau bhugne kiṃcidbhuvanabhayabhaṅgavyasanini tvadīye netrābhyāṃ madhukararucibhyāṃ dhṛtaguṇam | dhanurmanye savyetarakaragṛhītaṃ ratipateḥ prakoṣṭhe muṣṭau ca sthagayati nigūḍhāntaramume
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे उमा, तुम्हारी किंचित वक्र भृकुटियाँ, जो जगत का भय दूर करने में कुशल हैं, मानो कामदेव के हाथ में पकड़ा हुआ, भ्रमर-रुचि नेत्रों की डोरी से युक्त धनुष हैं -- जिसकी मुट्ठी में कोई गूढ़ रहस्य छिपा है।
अहः सूते सव्यं तव नयनमर्कात्मकतया त्रियामां वामं ते सृजति रजनीनायकतया । तृतीया ते दृष्टिर्दरदलितहेमाम्बुजरुचिः समाधत्ते सन्ध्यां दिवसनिशयोरन्तरचरीम्
ahaḥ sūte savyaṃ tava nayanamarkātmakatayā triyāmāṃ vāmaṃ te sṛjati rajanīnāyakatayā | tṛtīyā te dṛṣṭirdaradalitahemāmbujaruciḥ samādhatte sandhyāṃ divasaniśayorantaracarīm
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारा दाहिना नेत्र सूर्य-स्वरूप होकर दिन को जन्म देता है, बायाँ नेत्र चंद्र-स्वरूप होकर रात्रि की सृष्टि करता है, और अर्धविकसित स्वर्ण-कमल-सी कांति वाला तीसरा नेत्र दिन-रात्रि के मध्य संध्या का निर्माण करता है।
विशाला कल्याणी स्फुटरुचिरयोध्या कुवलयैः कृपाधाराधारा किमपि मधुराभोगवतिका । अवन्ती दृष्टिस्ते बहुनगरविस्तारविजया ध्रुवं तत्तन्नामव्यवहरणयोग्या विजयते
viśālā kalyāṇī sphuṭarucirayodhyā kuvalayaiḥ kṛpādhārādhārā kimapi madhurābhogavatikā | avantī dṛṣṭiste bahunagaravistāravijayā dhruvaṃ tattannāmavyavaharaṇayogyā vijayate
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारी दृष्टि काशी के समान विस्तृत, कल्याणी के समान मंगलमय, अयोध्या के समान नील-कमल-कांतिमय, मथुरा के समान करुणामय, अवंतिका के समान विजयशाली है -- सचमुच इन सभी नामों को धारण करने योग्य है।
कवीनां संदर्भस्तबकमकरन्दैकरसिकं कटाक्षव्याक्षेपभ्रमरकलभौ कर्णयुगलम् । अमुञ्चन्तौ दृष्ट्वा तव नवरसास्वादतरला- वसूयासंसर्गादलिकनयनं किंचिदरुणम्
kavīnāṃ saṃdarbhastabakamakarandaikarasikaṃ kaṭākṣavyākṣepabhramarakalabhau karṇayugalam | amuñcantau dṛṣṭvā tava navarasāsvādataralā- vasūyāsaṃsargādalikanayanaṃ kiṃcidaruṇam
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारे कान, कवियों की सुंदर रचनाओं के मकरंद-रस में लीन भ्रमरों के समान, तुम्हारे चंचल नेत्र-कटाक्षों को छोड़ना नहीं चाहते; इसी ईर्ष्या से तुम्हारे नेत्रों का बाह्य कोर कुछ लाल हो गया है।
शिवे शृङ्गारार्द्रा तदितरजने कुत्सनपरा सरोषा गङ्गायां गिरिशचरिते विस्मयवती । हराहिभ्यो भीता सरसिरुहसौभाग्यजननी सखीषु स्मेरा ते मयि जननि दृष्टिः सकरुणा
śive śṛṅgārārdrā taditarajane kutsanaparā saroṣā gaṅgāyāṃ giriśacarite vismayavatī | harāhibhyo bhītā sarasiruhasaubhāgyajananī sakhīṣu smerā te mayi janani dṛṣṭiḥ sakaruṇā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे शिवे, तुम्हारी दृष्टि शिव के प्रति शृंगार-रस से आर्द्र, अन्य के प्रति तिरस्कारमयी, गंगा के प्रति ईर्ष्या-युक्त, शिव-चरित सुनकर विस्मय-भरी, सर्पों से भयभीत, कमल के प्रति सौभाग्य-दायिनी, सखियों में स्मित-युक्त है -- मुझ पर वह करुणामयी हो।
गते कर्णाभ्यर्णं गरुत इव पक्ष्माणि दधती पुरां भेत्तुश्चित्तप्रशमरसविद्रावणफले । इमे नेत्रे गोत्राधरपतिकुलोत्तंसकलिके तवाकर्णाकृष्टस्मरशरविलासं कलयतः
gate karṇābhyarṇaṃ garuta iva pakṣmāṇi dadhatī purāṃ bhettuścittapraśamarasavidrāvaṇaphale | ime netre gotrādharapatikulottaṃsakalike tavākarṇākṛṣṭasmaraśaravilāsaṃ kalayataḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
कर्णपर्यंत पहुँचती हुई पलकों वाले, त्रिपुरारि के चित्त को भी शांत करने में समर्थ तुम्हारे ये दोनों नेत्र मानो अब भी कान तक खींचे गए कामदेव के बाण-संधान की लीला कर रहे हैं।
विभक्तत्रैवर्ण्यं व्यतिकरितलीलाञ्जनतया विभाति त्वन्नेत्रत्रितयमिदमीशानदयिते । पुनः स्रष्टुं देवान्द्रुहिणहरिरुद्रानुपरता- न्ररजः सत्त्वं बिभ्रत्तम इति गुणानां त्रयमिव
vibhaktatraivarṇyaṃ vyatikaritalīlāñjanatayā vibhāti tvannetratritayamidamīśānadayite | punaḥ sraṣṭuṃ devāndruhiṇaharirudrānuparatā- nrarajaḥ sattvaṃ bibhrattama iti guṇānāṃ trayamiva
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे ईशान-प्रिये, विभक्त त्रिवर्णों से युक्त, मानो अंजन के मिश्रण से रंजित तुम्हारा त्रिनेत्र, ब्रह्मा-विष्णु-रुद्र को पुनः उत्पन्न करने हेतु रज-सत्त्व-तम इन तीनों गुणों के समान भासित होता है।
पवित्रीकर्तुं नः पशुपतिपराधीनह्रदये दयामित्रैर्नेत्रैररुणधवलश्यामरुचिभिः । नदः शोणो गङ्गा तपनतनयेति ध्रुवममुं त्रयाणां तीर्थानामुपनयसि संभेदमनघम्
pavitrīkartuṃ naḥ paśupatiparādhīnahradaye dayāmitrairnetrairaruṇadhavalaśyāmarucibhiḥ | nadaḥ śoṇo gaṅgā tapanatanayeti dhruvamamuṃ trayāṇāṃ tīrthānāmupanayasi saṃbhedamanagham
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हमें पवित्र करने हेतु, हे पशुपति-प्रिय-हृदया, तुम्हारे अरुण-श्वेत-श्याम कांति वाले करुणामय तीन नेत्र मानो शोण, गंगा और यमुना -- तीन पवित्र तीर्थों का निष्पाप संगम हैं।
निमेषोन्मेषाभ्यां प्रलयमुदयं याति जगती तवेत्याहुः सन्तो धरणिधरराजन्यतनये । त्वदुन्मेषाज्जातं जगदिदमशेषं प्रलयत: परित्रातुं शङ्के परिहृतनिमेषास्तव दृशः
nimeṣonmeṣābhyāṃ pralayamudayaṃ yāti jagatī tavetyāhuḥ santo dharaṇidhararājanyatanaye | tvadunmeṣājjātaṃ jagadidamaśeṣaṃ pralayata: paritrātuṃ śaṅke parihṛtanimeṣāstava dṛśaḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
संत कहते हैं कि जगत का प्रलय और उदय तुम्हारे नेत्रों के निमेष-उन्मेष (झपकना-खुलना) से ही होता है; इसलिए तुम्हारे उन्मीलित नेत्रों से उत्पन्न इस सम्पूर्ण जगत की रक्षा हेतु तुम्हारे नेत्र मानो निमेष-रहित ही रहते हैं।
तवापर्णे कर्णेजपनयनपैशुन्यचकिता निलीयन्ते तोये नियतमनिमेषा: शफरिकाः । इयं च श्रीर्बद्धच्छदपुटकवाटं कुवलयं जहाति प्रत्यूषे निशि च विघटय्य प्रविशति
tavāparṇe karṇejapanayanapaiśunyacakitā nilīyante toye niyatamanimeṣā: śapharikāḥ | iyaṃ ca śrīrbaddhacchadapuṭakavāṭaṃ kuvalayaṃ jahāti pratyūṣe niśi ca vighaṭayya praviśati
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे अपर्णे, कान में गुप्त बातें करने वाली आँखों की चुगली से भयभीत सी मछलियाँ सदा जल में अनिमेष छिपी रहती हैं; और चंचल लक्ष्मी भी संध्या में मुकुलित कमल-द्वार त्यागकर प्रातः पुनः प्रवेश करती है।
दृशा द्राधीयस्या दरदलितनीलोत्पलरुचा दवीयांसं दीनं स्नपय कृपया मामपि शिवे । अनेनायं धन्यो भवति न च ते हानिरियता वने वा हर्म्ये वा समकरनिपातो हिमकरः
dṛśā drādhīyasyā daradalitanīlotpalarucā davīyāṃsaṃ dīnaṃ snapaya kṛpayā māmapi śive | anenāyaṃ dhanyo bhavati na ca te hāniriyatā vane vā harmye vā samakaranipāto himakaraḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे शिवे, अपनी विशाल, अर्धविकसित नील-कमल-सी दृष्टि से दूर-स्थित, दीन मुझे भी स्नान कराओ -- इससे केवल पानेवाला ही धन्य होता है, तुम्हारी कोई हानि नहीं होती, जैसे वन या महल पर समान रूप से पड़ने वाली चांदनी से चंद्रमा को कोई हानि नहीं।
अरालं ते पालीयुगलमगराजन्यतनये न केषामाधत्ते कुसुमशरकोदण्डकुतुकम । तिरश्चीनो यत्र श्रवणपथमुल्लङ्घय विलस- न्नपाङ्गव्यासङ्गो दिशति शरसंधानधिषणाम्
arālaṃ te pālīyugalamagarājanyatanaye na keṣāmādhatte kusumaśarakodaṇḍakutukama | tiraścīno yatra śravaṇapathamullaṅghaya vilasa- nnapāṅgavyāsaṅgo diśati śarasaṃdhānadhiṣaṇām
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे गिरिराज-कन्ये, तुम्हारा किंचित वक्र नेत्र-कोर सभी में कामदेव के पुष्प-धनुष की उत्कंठा जगाता है; जहाँ यह कान तक तिरछा फैलता है वहाँ मानो बाण-संधान की योग्यता प्रकट करता है।
स्फुरद्गण्डाभोगप्रतिफलितताटङ्कयुगलं चतुश्चक्रं मन्ये तव सुखमिदं मन्मथरथम् । यमारुह्य द्रुह्यत्यवनिरथमर्केन्दुचरणं महावीरो मारः प्रमथपतये सज्जितवते
sphuradgaṇḍābhogapratiphalitatāṭaṅkayugalaṃ catuścakraṃ manye tava sukhamidaṃ manmatharatham | yamāruhya druhyatyavanirathamarkenducaraṇaṃ mahāvīro māraḥ pramathapataye sajjitavate
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारे कपोलों पर झलकते हुए झूलते कुंडलों को मैं कामदेव के सुखद रथ के चार पहिये मानता हूँ, जिस पर चढ़कर वह महावीर त्रिपुरारि शिव को चुनौती देने के लिए सज्जित होता है।
सरस्वत्या: सूक्तीरमृतलहरीकौशलहरी: पिबन्त्याः शर्वाणि श्रवणचुलुकाभ्यामविरलम् । चमत्कारश्लाघाचलितशिरसः कुण्डलगणो झणत्कारैस्तारैः प्रतिवचनमाचष्ट इव ते
sarasvatyā: sūktīramṛtalaharīkauśalaharī: pibantyāḥ śarvāṇi śravaṇaculukābhyāmaviralam | camatkāraślāghācalitaśirasaḥ kuṇḍalagaṇo jhaṇatkāraistāraiḥ prativacanamācaṣṭa iva te
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
सरस्वती की सूक्तियों की अमृत-लहरी को अपने कर्ण-पात्रों से निरंतर पीती हुई तुम्हारे आश्चर्य-मिश्रित प्रशंसा से हिलते सिर के कारण तुम्हारे कुंडल समूह मानो झनकार से उत्तर देते प्रतीत होते हैं।
असौं नासावंशस्तुहिनगिरिवंशध्वजपटि त्वदीयो नेदीयः फलतु फलमस्माकमुचितम । वहत्यन्तर्मुक्ता: शिशिरकरनिश्वासगलितं समृद्ध्या यत्तासां बहिरपि च मुक्तामणिधरः
asauṃ nāsāvaṃśastuhinagirivaṃśadhvajapaṭi tvadīyo nedīyaḥ phalatu phalamasmākamucitama | vahatyantarmuktā: śiśirakaraniśvāsagalitaṃ samṛddhyā yattāsāṃ bahirapi ca muktāmaṇidharaḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे तुहिनगिरि-वंश-ध्वज, तुम्हारी यह नासिका-रेखा हमें उचित फल प्रदान करे -- यह भीतर मोती-सम शीतल श्वास धारण करती है और बाहर भी नथ के मोती धारण करती है, ऐसी है इसकी समृद्धि।
प्रकृत्या रक्तायास्तव सुदति दन्तच्छदरुचे: प्रवक्ष्ये सादृश्यं जनयतु फलं विद्रुमलता । न बिम्बं तद्विम्बप्रतिफलनरागादरुणितं तुलामध्यारोढुं कथमिव विलज्जेत कलया
prakṛtyā raktāyāstava sudati dantacchadaruce: pravakṣye sādṛśyaṃ janayatu phalaṃ vidrumalatā | na bimbaṃ tadvimbapratiphalanarāgādaruṇitaṃ tulāmadhyāroḍhuṃ kathamiva vilajjeta kalayā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे सुदति, स्वभाव से रक्त तुम्हारे अधरोष्ठ की उपमा मैं कहता हूँ -- विद्रुम-लता (मूँगा) ही फल दे सकती है, क्योंकि बिम्ब-फल तो केवल उसी प्रतिबिंब से अरुणित है, इसीलिए तुला में चढ़ने में उसे लज्जा आनी चाहिए।
स्मितज्योत्स्नाजालं तव वदनचन्द्रस्य पिबतां चकोराणामासीदतिरसतया चञ्चुजडिमा । अतस्ते शीतांशोरमृतलहरीमाम्लरुचय: पिबन्ति स्वच्छन्दं निशिनिशि भृशं काञ्जिकधिया
smitajyotsnājālaṃ tava vadanacandrasya pibatāṃ cakorāṇāmāsīdatirasatayā cañcujaḍimā | ataste śītāṃśoramṛtalaharīmāmlarucaya: pibanti svacchandaṃ niśiniśi bhṛśaṃ kāñjikadhiyā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारे चंद्रमुखी मुस्कान की ज्योत्स्ना-जाल पीते हुए चकोर पक्षियों की चोंच अति-रस से जड़ हो गई है -- इसीलिए वे अब वास्तविक शीतल चंद्रमा की खट्टी किरणों को कांजी समझकर रात-रात पीते हैं।
अविश्रान्तं पत्युर्गुणगणकथाम्रेडनजपा जपापुष्पच्छाया तव जननि जिह्वा जयति सा । यदग्रासीनायाः स्फटिकदृषदच्छच्छविमयी सरस्वत्या मूर्तिः परिणमति माणिक्यवपुषा
aviśrāntaṃ patyurguṇagaṇakathāmreḍanajapā japāpuṣpacchāyā tava janani jihvā jayati sā | yadagrāsīnāyāḥ sphaṭikadṛṣadacchacchavimayī sarasvatyā mūrtiḥ pariṇamati māṇikyavapuṣā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
पति के गुणों की कथा का निरंतर जप करती हुई, जपापुष्प-सी लाल तुम्हारी जिह्वा विजयी है -- उसके अग्रभाग पर विराजमान स्फटिक-सी निर्मल सरस्वती की मूर्ति भी माणिक्य-वर्ण में परिणत हो जाती है।
रणे जित्वा दैत्यानपहृतशिरस्त्रैः कवचिभि- र्निवृत्तैश्चण्डांशत्रिपुरहरनिर्माल्यविमुखैः । विशाखेन्द्रोपेन्द्रैः शशिविशदकर्पूरशकला विलीयन्ते मातस्तव वदनताम्बूलकबलाः
raṇe jitvā daityānapahṛtaśirastraiḥ kavacibhi- rnivṛttaiścaṇḍāṃśatripuraharanirmālyavimukhaiḥ | viśākhendropendraiḥ śaśiviśadakarpūraśakalā vilīyante mātastava vadanatāmbūlakabalāḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
युद्ध में दैत्यों को जीतकर, शिरस्त्राण छीनकर लौटे विशाखा, इंद्र और उपेंद्र, शिव-निर्माल्य से मुख मोड़कर, कर्पूर-श्वेत ताम्बूल के अवशेष अर्पण करते हैं, जो हे माता, तुम्हारे मुख में विलीन होते हैं।
विपञ्च्या गायन्ती विविधमपदानं पशुपते- स्त्वयारब्धे वक्तुं चलितशिरसा साधुवचने । तदीयैर्माधुर्यैरपलपिततन्त्रीकलरवां निजां वीणां वाणी निचुलयति चोलेन निभृतम्
vipañcyā gāyantī vividhamapadānaṃ paśupate- stvayārabdhe vaktuṃ calitaśirasā sādhuvacane | tadīyairmādhuryairapalapitatantrīkalaravāṃ nijāṃ vīṇāṃ vāṇī niculayati colena nibhṛtam
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
वीणा बजाकर पशुपति की विविध लीलाओं का गायन करती हुई तुमसे, उनकी मधुर वाणी सुनकर, वाणी (सरस्वती) अपनी वीणा की झंकार को लजाकर चुपके से वस्त्र से ढक लेती है।
कराग्रेण स्पृष्टं तुहिनगिरिणा वत्सलतया गिरीशेनोदस्तं मुहुरधरपानाकुलतया । करग्राह्यं शंभोर्मुखमुकुरवृन्तं गिरिसुते कथंकारं ब्रूमस्तव चुबुकमौपम्यरहितम्
karāgreṇa spṛṣṭaṃ tuhinagiriṇā vatsalatayā girīśenodastaṃ muhuradharapānākulatayā | karagrāhyaṃ śaṃbhormukhamukuravṛntaṃ girisute kathaṃkāraṃ brūmastava cubukamaupamyarahitam
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हिमगिरि द्वारा स्नेह से स्पर्श किया गया, गिरीश द्वारा बार-बार अधरपान की उत्कंठा में उठाया गया तुम्हारा यह चिबुक, हे गिरिसुते, हम किस उपमा से वर्णन करें -- यह उपमा-रहित है।
भुजाश्लेषान्नित्यं पुरदमयितुः कण्टकवती तव ग्रीवा धत्ते मुखकमलनालश्रियमियम् । स्वतः श्वेता कालागुरुबहुलजम्बालमलिना मृणालीलालित्यं वहति यदधो हारलतिका
bhujāśleṣānnityaṃ puradamayituḥ kaṇṭakavatī tava grīvā dhatte mukhakamalanālaśriyamiyam | svataḥ śvetā kālāgurubahulajambālamalinā mṛṇālīlālityaṃ vahati yadadho hāralatikā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
त्रिपुरारि की भुजाओं के निरंतर आलिंगन से कंटकित तुम्हारी ग्रीवा मुख-कमल की नाल-सी शोभा धारण करती है; उसके नीचे स्वभाव से श्वेत, कालागुरु से किंचित मलिन हार-लता कमल-नाल की-सी कोमलता धारण करती है।
गले रेखास्तिस्रो गतिगमकगीतैकनिपुणे विवाहव्यानद्धप्रगुणगुणसंख्याप्रतिभुवः । विराजन्ते नानाविधमधुररागाकरभुवां त्रयाणां ग्रामाणां स्थितिनियमसीमान इव ते
gale rekhāstisro gatigamakagītaikanipuṇe vivāhavyānaddhapraguṇaguṇasaṃkhyāpratibhuvaḥ | virājante nānāvidhamadhurarāgākarabhuvāṃ trayāṇāṃ grāmāṇāṃ sthitiniyamasīmāna iva te
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
गति, गमक और गीत में निपुण तुम्हारी ग्रीवा पर तीन रेखाएँ मानो विवाह के समय बंधे मंगल-सूत्र की गणना दर्शाने वाली, तीन सप्तक-ग्राम की सीमा-रेखाएँ हैं।
मृणालीमृद्वीनां तव भुजलतानां चतसृणां चतुर्भिः सौन्दर्यं सरसिजभवः स्तौति वदनैः । नखेभ्य: संत्रस्यन्प्रथममथनादन्धकरिपो- श्चतुर्णां शीर्षाणां सममभयहस्तार्पणधिया
mṛṇālīmṛdvīnāṃ tava bhujalatānāṃ catasṛṇāṃ caturbhiḥ saundaryaṃ sarasijabhavaḥ stauti vadanaiḥ | nakhebhya: saṃtrasyanprathamamathanādandhakaripo- ścaturṇāṃ śīrṣāṇāṃ samamabhayahastārpaṇadhiyā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
कमल-नाल-सी कोमल तुम्हारी चार भुजाओं के सौंदर्य की स्तुति ब्रह्मा अपने चार मुखों से करते हैं -- मानो अंधकासुर-वध के समय शीश कटने के भय से अभी भी कांपते हुए वे अभय-मुद्रा दिखा रहे हों।
नखानामुद्योतैर्नवनलिनरागं विहसतां कराणां ते कान्तिं कथय कथयामः कथमुमे । कयाचिद्वा साम्यं भजतु कलया हन्त कमलं यदि क्रीडल्लक्ष्मीचरणतललाक्षारसचणम्
nakhānāmudyotairnavanalinarāgaṃ vihasatāṃ karāṇāṃ te kāntiṃ kathaya kathayāmaḥ kathamume | kayācidvā sāmyaṃ bhajatu kalayā hanta kamalaṃ yadi krīḍallakṣmīcaraṇatalalākṣārasacaṇam
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे उमा, नखों की चमक से नव-कमल की लालिमा को हँसते हुए तुम्हारे हाथों की कांति का वर्णन हम कैसे करें -- कमल तो तभी कुछ साम्य पा सकता है जब वह लक्ष्मी के चरण-तल के लाक्षा-रस से रंजित हो।
समं देवि स्कन्दद्विपवदनपीतं स्तनयुगं तवेदं नः खेदं हरतु सततं प्रस्नुतमुखम् । यदालोक्याशङ्काकुलितहृदयो हासजनक: स्वकुम्भौ हेरम्ब: परिभृशति हस्तेन झडिति
samaṃ devi skandadvipavadanapītaṃ stanayugaṃ tavedaṃ naḥ khedaṃ haratu satataṃ prasnutamukham | yadālokyāśaṅkākulitahṛdayo hāsajanaka: svakumbhau heramba: paribhṛśati hastena jhaḍiti
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे देवी, स्कंद और गजानन दोनों द्वारा समान रूप से पान किया गया, सतत स्रवित तुम्हारा स्तन-युगल हमारा शोक हरे -- जिसे देखकर आशंकित गणेश हास्यपूर्वक तुरंत अपने ही दोनों कुम्भ (माथे) को हाथ से थपथपाते हैं।
अमू ते वक्षोजावमृतरसमाणिक्यकुतुपौ न संदेहस्पन्दो नगपतिपताके मनसि नः । पिबन्तौ तौ यस्मादविदितवधूसङ्गरसिकौ कुमारावद्यापि द्विरदवदनक्रौञ्चदलनौ
amū te vakṣojāvamṛtarasamāṇikyakutupau na saṃdehaspando nagapatipatāke manasi naḥ | pibantau tau yasmādaviditavadhūsaṅgarasikau kumārāvadyāpi dviradavadanakrauñcadalanau
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारे ये दोनों स्तन अमृत-रस के माणिक्य-कुतुप हैं -- इसमें हमें कोई संदेह नहीं कि इन्हीं का पान करने के कारण तुम्हारे दोनों पुत्र आज भी वधू-संग से अनभिज्ञ रहकर गजमुख क्रौंच के संहारक बने हुए हैं।
वहत्यम्ब स्तम्बेरमदनुजकुम्भप्रकृतिभिः समारब्धां मुक्तामणिभिरमलां हारलतिकाम । कुचाभोगो बिम्बाधररुचिभिरन्त: शबलितां प्रतापव्यामिश्रां पुरदमयितुः कीर्तिमिव ते
vahatyamba stamberamadanujakumbhaprakṛtibhiḥ samārabdhāṃ muktāmaṇibhiramalāṃ hāralatikāma | kucābhogo bimbādhararucibhiranta: śabalitāṃ pratāpavyāmiśrāṃ puradamayituḥ kīrtimiva te
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे अंबा, गजासुर के कुम्भों से आरंभ हुई निर्मल मुक्ता-हार-लता तुम धारण करती हो, जो बिम्बाधर की लालिमा से भीतर रंजित होकर त्रिपुरारि की प्रताप-मिश्रित कीर्ति के समान प्रतीत होती है।
तव स्तन्यं मन्ये धरणिधरकन्ये हृदयतः पयःपारावार: परिवहति सारस्वतमिव । दयावत्या दत्तं द्रविडशिशुरास्वाद्य तव य- त्कवीनां प्रौढानामजनि कमनीयः कवयिता
tava stanyaṃ manye dharaṇidharakanye hṛdayataḥ payaḥpārāvāra: parivahati sārasvatamiva | dayāvatyā dattaṃ draviḍaśiśurāsvādya tava ya- tkavīnāṃ prauḍhānāmajani kamanīyaḥ kavayitā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे पर्वत-पुत्री, मैं मानता हूँ तुम्हारा हृदय से बहने वाला स्तन-दुग्ध सारस्वत रस का सागर है -- इसी दयालुतापूर्वक दिए गए दुग्ध का पान कर दक्षिण के कवि-बालक ने परिपक्व कवियों में मनोहर काव्य-रचयिता का स्थान पाया।
हरक्रोधज्वालावलिभिरवलीढेन वपुषा गभीरे ते नाभीसरसि कृतसङ्गो मनसिजः । समुत्तस्थौ तस्मादचलतनये धूमलतिका जनस्तां जानीते तव जननि रोमावलिरिति
harakrodhajvālāvalibhiravalīḍhena vapuṣā gabhīre te nābhīsarasi kṛtasaṅgo manasijaḥ | samuttasthau tasmādacalatanaye dhūmalatikā janastāṃ jānīte tava janani romāvaliriti
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
शिव-क्रोध की ज्वालाओं से दग्ध हुआ कामदेव तुम्हारे गहरे नाभि-सरोवर में शरण लेकर धूम्र-लता के रूप में उठा -- जिसे लोग हे जननी, तुम्हारी रोमावली कहते हैं।
यदेतत्कालिन्दीतनुतरतरङ्गाकृति शिवे कृशे मध्ये किंचिज्जननि तव यद्भाति सुधियाम् । विमर्दादन्योन्यं कुचकलशयोरन्तरगतं तनूभूतं व्योम प्रविशदिव नाभिं कुहरिणीम्
yadetatkālindītanutarataraṅgākṛti śive kṛśe madhye kiṃcijjanani tava yadbhāti sudhiyām | vimardādanyonyaṃ kucakalaśayorantaragataṃ tanūbhūtaṃ vyoma praviśadiva nābhiṃ kuhariṇīm
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे शिवे, यमुना की सूक्ष्म तरंगों-सी आकृति वाली तुम्हारी कृश कटि पर जो झलकता है, वह मानो दोनों स्तन-कुम्भों के परस्पर दबाव से संकुचित होकर तुम्हारी गहरी नाभि में प्रविष्ट हो रहा सूक्ष्म आकाश ही है।
स्थिरो गङ्गावर्तः स्तनमुकुलरोमावलिलता- कलावालं कुण्डं कुसुमशरतेजोहुतभुजः । रतेर्लीलागारं किमपि तव नाभिर्गिरिसुते बिलद्वारं सिद्धेगिरिशनयनानां विजयते
sthiro gaṅgāvartaḥ stanamukularomāvalilatā- kalāvālaṃ kuṇḍaṃ kusumaśaratejohutabhujaḥ | raterlīlāgāraṃ kimapi tava nābhirgirisute biladvāraṃ siddhegiriśanayanānāṃ vijayate
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारी नाभि, हे गिरिसुते, गंगा के स्थिर भँवर-सी, स्तन-कलिकाओं की रोमावली-लता से घिरी क्यारी-सी, कामाग्नि की हवन-कुंडी-सी है -- यह रति की कोई गूढ़ क्रीड़ा-स्थली और सिद्धों तथा शिव के नेत्रों द्वारा खोजा गया रहस्य-द्वार है।
निसर्गक्षीणस्य स्तनतटभरेण क्लमजुषो नमन्मूर्तेर्नारीतिलक शनकैस्त्रुट्यत इव । चिरं ते मध्यस्य त्रुटिततटिनीतीरतरुणा समावस्थास्थेम्नो भवतु कुशलं शैलतनये
nisargakṣīṇasya stanataṭabhareṇa klamajuṣo namanmūrternārītilaka śanakaistruṭyata iva | ciraṃ te madhyasya truṭitataṭinītīrataruṇā samāvasthāsthemno bhavatu kuśalaṃ śailatanaye
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे शैलतनये, स्वभाव से क्षीण, स्तनभार से थकी, नमित तुम्हारी कटि, नदी-तट के वृक्ष के समान मानो किसी क्षण टूटने को है -- तुम्हारी कटि का यह चिरस्थायी संतुलन सदा कुशल रहे।
कुचौ सद्यः स्विद्यत्तटघटितकूर्पासभिदुरौ कषन्तौ दोर्मूले कनककलशाभौ कलयता । तव त्रातुं भङ्गादलमिति वलग्रं तनुभुवा त्रिधा नद्धं देवि त्रिवलि लवलीवल्लिभिरिव
kucau sadyaḥ svidyattaṭaghaṭitakūrpāsabhidurau kaṣantau dormūle kanakakalaśābhau kalayatā | tava trātuṃ bhaṅgādalamiti valagraṃ tanubhuvā tridhā naddhaṃ devi trivali lavalīvallibhiriva
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारे दोनों स्तन, कंचुकी से दबकर पसीने से भीगे, भुजमूल में स्वर्ण-कलश-सम रगड़ते हुए -- कामदेव ने मानो इन्हें बिखरने से बचाने हेतु तीन बार लवली-लता जैसी त्रिवली से बाँध दिया है।
गुरुत्वं विस्तारं क्षितिधरपतिः पार्वति निजा- न्नितम्बादाच्छिद्य त्वयि हरणरूपेण निदधे । अतस्ते विस्तीर्णो गुरुरयमशेषां वसुमतीं नितम्बप्राग्भार: स्थगयति लधुत्वं नयति च
gurutvaṃ vistāraṃ kṣitidharapatiḥ pārvati nijā- nnitambādācchidya tvayi haraṇarūpeṇa nidadhe | ataste vistīrṇo gururayamaśeṣāṃ vasumatīṃ nitambaprāgbhāra: sthagayati ladhutvaṃ nayati ca
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे पार्वती, गिरिराज पिता ने अपना ही गुरुत्व और विस्तार गुप्त रूप से तुम्हारी कटि में दे दिया है -- इसी विस्तीर्ण, भारी नितंब-भार के कारण तुम समस्त पृथ्वी को धारण भी करती हो और उसे हल्का भी कर देती हो।
करीन्द्राणां शुण्डान्कनककदलीकाण्डपटली- मुभाभ्यामूरुभ्यामुभयमपि निर्जित्य भवति । सुवृत्ताभ्यां पत्युः प्रणतिकठिनाभ्यां गिरिसुते विधिज्ञे जानुभ्यां विबुधकरिकुम्भद्वयमसि
karīndrāṇāṃ śuṇḍānkanakakadalīkāṇḍapaṭalī- mubhābhyāmūrubhyāmubhayamapi nirjitya bhavati | suvṛttābhyāṃ patyuḥ praṇatikaṭhinābhyāṃ girisute vidhijñe jānubhyāṃ vibudhakarikumbhadvayamasi
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
गजराजों की सूँड और स्वर्ण-कदली-स्तंभ दोनों को जीत लेने वाली तुम्हारी गोल जंघाएँ, और पति के प्रति निरंतर नमन से कठोर तुम्हारे गोल घुटने, हे विधिज्ञे गिरिसुते, मानो दिव्य गजों के दो कुम्भ हैं।
पराजेतुं रुद्रं द्विगुणशरगभौ गिरिसुते निषङ्गौ जङ्घे ते विषमविशिखो बाढमकृत । यदग्ने दृश्यन्ते दशशरफला: पादयुगली- नखाग्रच्छद्मानः सुरमकुटशाणैकनिशिताः
parājetuṃ rudraṃ dviguṇaśaragabhau girisute niṣaṅgau jaṅghe te viṣamaviśikho bāḍhamakṛta | yadagne dṛśyante daśaśaraphalā: pādayugalī- nakhāgracchadmānaḥ suramakuṭaśāṇaikaniśitāḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
शिव को पराजित करने हेतु द्विगुण-बाणों से युक्त तुम्हारी पिंडलियाँ मानो कामदेव के तरकश हैं -- जिनके अग्रभाग में तुम्हारे चरण-नखों की चमक देवताओं के मुकुट-रत्नों पर तीक्ष्ण की गई दस बाण-नोकों-सी दिखती है।
श्रुतीनां मूर्धानो दधति तव यौ शेखरतया ममाप्येतौ मातः शिरसि दयया धेहि चरणौ । ययोः पाद्यं पाथः पशुपतिजटाजूटतटिनी ययोर्लाक्षालक्ष्मीररुणहरिचूडामणिरुचिः
śrutīnāṃ mūrdhāno dadhati tava yau śekharatayā mamāpyetau mātaḥ śirasi dayayā dhehi caraṇau | yayoḥ pādyaṃ pāthaḥ paśupatijaṭājūṭataṭinī yayorlākṣālakṣmīraruṇaharicūḍāmaṇiruciḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
वेदों के मूर्धन्य उपनिषद तुम्हारे दोनों चरणों को शिरोभूषण की भाँति धारण करते हैं; हे माता, कृपया मेरे शीश पर भी वे ही चरण रखो -- जिनका चरणामृत शिव की जटाओं से बहती गंगा है और जिनकी लाक्षा-रुचि विष्णु के चूड़ामणि की कांति के समान है।
नमोवाकं ब्रूमो नयनरमणीयाय पदयो- स्तवास्मai द्वन्द्वाय स्फुटरुचिरसालक्तकवते । असूयत्यत्यन्तं यदभिहननाय स्पृहयते पशूनामीशानः प्रमदवनकङ्केलितरवे
namovākaṃ brūmo nayanaramaṇīyāya padayo- stavāsmai dvandvāya sphuṭarucirasālaktakavate | asūyatyatyantaṃ yadabhihananāya spṛhayate paśūnāmīśānaḥ pramadavanakaṅkelitarave
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हम तुम्हारे नेत्रानंददायी, अशोक-पुष्प-सम लाल लाक्षा-रस से रंजित दोनों चरणों को नमस्कार करते हैं -- जिन पर आघात करने की इच्छा से स्वयं पशुपति ईशान को भी ईर्ष्या होती है।
मृषा कृत्वा गोत्रस्खलनमथ वैलक्ष्यनमितं ललाटे भर्तारं चरणकमले ताडयति ते । चिरादन्तःशल्यं दहनकृतमुन्मूलितवता तुलाकोटिक्काणैः किलिकिलितमीशानरिपुणा
mṛṣā kṛtvā gotraskhalanamatha vailakṣyanamitaṃ lalāṭe bhartāraṃ caraṇakamale tāḍayati te | cirādantaḥśalyaṃ dahanakṛtamunmūlitavatā tulākoṭikkāṇaiḥ kilikilitamīśānaripuṇā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
कपट से नाम-भ्रम कर, लज्जावश झुके हुए शिव को तुम अपने चरण-कमल से ललाट पर आघात करती हो -- इससे कामदेव द्वारा शिव के हृदय में पूर्व दग्ध छिपाए काँटे का चिरकाल से जड़ सहित उन्मूलन हो जाता है।
हिमानीहन्तव्यं हिमगिरिनिवासैकचतुरौ निशायां निद्राणं निशि चरमभागे च विशदौ । वरं लक्ष्मीपात्रं श्रियमतिसृजन्तौ समयिनां सरोजं त्वत्पादौ जननि जयतश्चित्रमिह किम्
himānīhantavyaṃ himagirinivāsaikacaturau niśāyāṃ nidrāṇaṃ niśi caramabhāge ca viśadau | varaṃ lakṣmīpātraṃ śriyamatisṛjantau samayināṃ sarojaṃ tvatpādau janani jayataścitramiha kim
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हिमालय में निवास करने में एकमात्र निपुण, रात्रि में निद्रा में निमग्न, पर रात्रि के अंतिम प्रहर में उज्ज्वल -- तुम्हारे ये लक्ष्मी-सम फल-दायक दोनों कमल-चरण संस्कारी जनों को श्री देते हुए विजयी हों, यह क्या आश्चर्य है!
पदं ते कीर्तीनां प्रपदमपदं देवि विपदां कथं नीतं सद्भिः कठिनकमठीकर्परतुलाम् । कथं वा बाहुभ्यामुपयमनकाले पुरभिदा यदादाय न्यस्तं दृषदि दयमानेन मनसा
padaṃ te kīrtīnāṃ prapadamapadaṃ devi vipadāṃ kathaṃ nītaṃ sadbhiḥ kaṭhinakamaṭhīkarparatulām | kathaṃ vā bāhubhyāmupayamanakāle purabhidā yadādāya nyastaṃ dṛṣadi dayamānena manasā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम्हारा चरण कीर्ति का स्थान और विपत्तियों के लिए दुर्गम है, फिर कैसे सज्जनों ने इसे कठोर कच्छप-कर्पर की उपमा दी? और विवाह के समय त्रिपुरारि ने अपने ही हाथों से इसे कठोर पाषाण पर कैसे रख दिया, यह दयालु मन से किया गया कार्य कैसे संभव हुआ?
नखैर्नाकस्त्रीणां करकमलसंकोचशशिभि- स्तरूणां दिव्यानां हसत इव ते चण्डि चरणौ । फलानि स्वःस्थेभ्यः किसलयकराग्रेण ददतां दरिद्रेभ्यो भद्रां श्रियमनिशमह्नाय ददतौ
nakhairnākastrīṇāṃ karakamalasaṃkocaśaśibhi- starūṇāṃ divyānāṃ hasata iva te caṇḍi caraṇau | phalāni svaḥsthebhyaḥ kisalayakarāgreṇa dadatāṃ daridrebhyo bhadrāṃ śriyamaniśamahnāya dadatau
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे चंडि, स्वर्ग-सुंदरियों के करकमल-संकोच-सी चंद्र-नखों वाले, दिव्य वृक्षों को भी हँसाते तुम्हारे चरण, स्वर्गवासियों को नव-पल्लव-सम अंगुलियों से फल देते हैं और दरिद्रों को निरंतर मंगल-श्री प्रदान करते हैं।
ददाने दीनेभ्यः श्रियमनिशमाशानुसदृशी- ममन्दं सौन्दर्यप्रकरमकरन्दं विकिरति । तवास्मिन्मन्दारस्तबकसुभगे यातु चरणे निमज्जन्मज्जीवः करणचरण: षट्चरणताम्
dadāne dīnebhyaḥ śriyamaniśamāśānusadṛśī- mamandaṃ saundaryaprakaramakarandaṃ vikirati | tavāsminmandārastabakasubhage yātu caraṇe nimajjanmajjīvaḥ karaṇacaraṇa: ṣaṭcaraṇatām
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
दीनों को आशा के अनुरूप निरंतर श्री देते हुए, सौंदर्य के मकरंद को उदारता से बिखेरते तुम्हारे मंदार-पुष्प-गुच्छ-से सुंदर चरण में मेरा जीव डूबकर भ्रमर-भाव (पूर्ण समर्पण) को प्राप्त हो।
पदन्यासक्रीडापरिचयमिवारब्धुमनसः स्खलन्तस्ते खेलं भवनकलहंसा न जहति । अतस्तेषां शिक्षां सुभगमणिमञ्जीररणित- च्छलादाचक्षाणं चरणकमलं चारुचरिते
padanyāsakrīḍāparicayamivārabdhumanasaḥ skhalantaste khelaṃ bhavanakalahaṃsā na jahati | atasteṣāṃ śikṣāṃ subhagamaṇimañjīraraṇita- cchalādācakṣāṇaṃ caraṇakamalaṃ cārucarite
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
पद-न्यास की क्रीड़ा सीखने के अभ्यास में मानो अभी भी लगे राजहंस तुम्हारे भवन में अपनी डगमगाती चाल नहीं छोड़ते; इसलिए वे तुम्हारे मणि-नूपुरों की झंकार के बहाने मानो चलने की शिक्षा ले रहे हैं।
गतास्ते मञ्चत्वं द्रुहिणहरिरुद्रेश्वरभृतः शिवः स्वच्छच्छायाघटितकपटप्रच्छदपटः । त्वदीयानां भासां प्रतिफलनरागारुणतया शरीरी शृङ्गारो रस इव दृशां दोग्धि कुतुकम्
gatāste mañcatvaṃ druhiṇaharirudreśvarabhṛtaḥ śivaḥ svacchacchāyāghaṭitakapaṭapracchadapaṭaḥ | tvadīyānāṃ bhāsāṃ pratiphalanarāgāruṇatayā śarīrī śṛṅgāro rasa iva dṛśāṃ dogdhi kutukam
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
पूर्व में शय्या के पाये बने ब्रह्मा-विष्णु-रुद्र, और स्वच्छ छाया से आवृत कपट-वस्त्र धारण करने वाले शिव -- तुम्हारी आभा के प्रतिबिंब से अरुणित होकर मानो साकार शृंगार-रस के रूप में नेत्रों को आनंदित करते हैं।
अराला केशेषु प्रकृतिसरला मन्दहसिते शिरीषाभा चित्ते दृषदुपलशोभा कुचतटे । भृशं तन्वी मध्ये पृथुरुरसिजारोहविषये जगत्त्रातुं शंभोर्जयति करुणा काचिदरुणा
arālā keśeṣu prakṛtisaralā mandahasite śirīṣābhā citte dṛṣadupalaśobhā kucataṭe | bhṛśaṃ tanvī madhye pṛthururasijārohaviṣaye jagattrātuṃ śaṃbhorjayati karuṇā kācidaruṇā
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
स्वभाव से कुंचित केश, सरल मंद हास्य, शिरीष-सम कोमल हृदय, पाषाण-सी चमकीली स्तन-भूमि, अत्यंत कृश कटि और विस्तृत स्तन-भार -- इन गुणों से युक्त, जगत की रक्षा हेतु शिव की कोई अरुण करुणा ही विजयी है।
कलङ्कः कस्तूरी रजनिकरबिम्बं जलमयं कलाभिः कर्पूरैर्मरकतकरण्डं निबिडितम् । अतस्त्वद्भोगेन प्रतिदिनमिदं रिक्तकुहरं विधिर्भूयो भूयो निबिडयति नूनं तव कृते
kalaṅkaḥ kastūrī rajanikarabimbaṃ jalamayaṃ kalābhiḥ karpūrairmarakatakaraṇḍaṃ nibiḍitam | atastvadbhogena pratidinamidaṃ riktakuharaṃ vidhirbhūyo bhūyo nibiḍayati nūnaṃ tava kṛte
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
चंद्रमा का कलंक कस्तूरी और जल से बना माना जाता है, जिसे कर्पूर-कलाओं से जड़ी मरकत-मणि-पेटी में बंद रखा गया है -- तुम्हारे प्रतिदिन के भोग से यह रिक्त होता कोष्ठ पुनः-पुनः ब्रह्मा को भरना पड़ता है, केवल तुम्हारे लिए ही।
पुरारातेरन्त:पुरमसि ततस्त्वच्चरणयोः सपर्यामर्यादा तरलकरणानामसुलभा । तथा ह्येते नीताः शतमखमुखाः सिद्धिमतुलां तव द्वारोपान्तस्थितिभिरणिमाद्याभिरमराः
purārāteranta:puramasi tatastvaccaraṇayoḥ saparyāmaryādā taralakaraṇānāmasulabhā | tathā hyete nītāḥ śatamakhamukhāḥ siddhimatulāṃ tava dvāropāntasthitibhiraṇimādyābhiramarāḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
तुम त्रिपुरारि शिव का अंतःपुर हो; इसलिए तुम्हारे चरणों की सेवा-मर्यादा चंचल इंद्रियों वालों को सुलभ नहीं -- यही कारण है कि इंद्र आदि देवता तुम्हारे द्वार के समीप खड़े रहकर ही अणिमादि अतुलनीय सिद्धियाँ प्राप्त करते हैं।
कलत्रं वैधात्रं कतिकति भजन्ते न कवयः श्रियो देव्याः को वा न भवति पति: कैरपि धनैः । महादेवं हित्वा तव सति सतीनामचरमे कुचाभ्यामासङ्ग्ः कुरवकतरोरप्यसुलभः
kalatraṃ vaidhātraṃ katikati bhajante na kavayaḥ śriyo devyāḥ ko vā na bhavati pati: kairapi dhanaiḥ | mahādevaṃ hitvā tava sati satīnāmacarame kucābhyāmāsaṅgḥ kuravakatarorapyasulabhaḥ
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
सरस्वती की कृपा कौन कवि नहीं चाहता? किसी न किसी धन से लक्ष्मी का स्वामी कौन नहीं बनता? परंतु हे सती-शिरोमणि, महादेव को छोड़कर तुम्हारे स्तनों का आलिंगन कुरवक-वृक्ष के पुष्प की भाँति अत्यंत दुर्लभ है।
गिरामाहुर्देवीं द्रुहिणगृहिणीमागमविदो हरेः पत्नीं पद्मां हरसहचरीमद्रितनयाम् । तुरीया कापि त्वं दुरधिगमनिःसीममहिमा महामाया विश्वं भ्रमयसि परब्रह्ममहिषि
girāmāhurdevīṃ druhiṇagṛhiṇīmāgamavido hareḥ patnīṃ padmāṃ harasahacarīmadritanayām | turīyā kāpi tvaṃ duradhigamaniḥsīmamahimā mahāmāyā viśvaṃ bhramayasi parabrahmamahiṣi
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
शास्त्रज्ञ तुम्हें ब्रह्मा की गृहिणी सरस्वती, विष्णु की पत्नी लक्ष्मी और शिव-सहचरी पार्वती कहते हैं -- परंतु तुम इन तीनों से परे, चतुर्थ, दुर्गम महिमा वाली, परब्रह्म-महिषी महामाया हो, जो सम्पूर्ण विश्व को भ्रमित करती हो।
कदा काले मातः कथय कलितालक्तकरसं पिबेयं विद्यार्थी तव चरणनिर्णेजनजलम् । प्रकृत्या मूकानामपि च कविताकारणतया कदा धत्ते वाणीमुखकमलताम्बूलरसताम्
kadā kāle mātaḥ kathaya kalitālaktakarasaṃ pibeyaṃ vidyārthī tava caraṇanirṇejanajalam | prakṛtyā mūkānāmapi ca kavitākāraṇatayā kadā dhatte vāṇīmukhakamalatāmbūlarasatām
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे माता, बताओ, वह समय कब आएगा जब मैं विद्यार्थी बनकर तुम्हारे लाक्षा-रंजित चरण-प्रक्षालन जल का पान करूँगा? और स्वभाव से मूक होते हुए भी मुझे कब तुम्हारे मुख-कमल के ताम्बूल-रस से वाणी की प्राप्ति होगी?
सरस्वत्या लक्ष्म्या विधिहरिसपत्नो विहरते रते: पातिव्रत्यं शिथिलयति रम्येण वपुषा । चिरं जीवन्नेव क्षपितपशुपाशव्यतिकरः परानन्दाभिख्यं रसयति रसं त्वद्भजनवान्
sarasvatyā lakṣmyā vidhiharisapatno viharate rate: pātivratyaṃ śithilayati ramyeṇa vapuṣā | ciraṃ jīvanneva kṣapitapaśupāśavyatikaraḥ parānandābhikhyaṃ rasayati rasaṃ tvadbhajanavān
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
सरस्वती और लक्ष्मी दोनों के साथ विहार करने वाला तुम्हारा भक्त ब्रह्मा-विष्णु का प्रतिस्पर्धी बन जाता है, अपने मनोहर रूप से रति की पतिव्रता को भी शिथिल करता है, और जीवित रहते हुए ही, पशु-पाश से मुक्त होकर परमानंद रस का आस्वादन करता है।
प्रदीपज्वालाभिर्दिवसकरनीराजनविधिः सुधासूतेश्चन्द्रोपलजललवैरर्घ्यरचना । स्वकीयैरम्भोभिः सलिलनिधिसौहित्यकरणं त्वदीयाभिर्वाग्भिस्तव जननि वाचां स्तुतिरियम्
pradīpajvālābhirdivasakaranīrājanavidhiḥ sudhāsūteścandropalajalalavairarghyaracanā | svakīyairambhobhiḥ salilanidhisauhityakaraṇaṃ tvadīyābhirvāgbhistava janani vācāṃ stutiriyam
अर्थ देखेंअर्थ छिपाएँ
हे जननी, यह मेरी वाणी से रचित तुम्हारी स्तुति ऐसी ही है जैसे दीपकों की ज्वाला से सूर्य की आरती करना, चंद्रकांतमणि के जल-कणों से चंद्रमा को अर्घ्य देना, या अपने ही जल से समुद्र को तृप्त करने का प्रयास करना -- फिर भी भक्तिवश यह अर्पित है।
Frequently Asked Questions
What is the Soundarya Lahari?
The Soundarya Lahari is a sacred Hindu devotional hymn (stotram) dedicated to Parvati / Shakti. VedKosh provides its complete text in Hindi and English with transliteration for regional readers.
What are the benefits of reciting the Soundarya Lahari?
Reciting the Soundarya Lahari with devotion is traditionally believed to invoke the grace of Parvati / Shakti, calm and focus the mind, and create an auspicious, sattvic atmosphere. It is practised as an act of bhakti (devotion) rather than for any guaranteed material outcome.
When should the Soundarya Lahari be recited?
The Soundarya Lahari can be recited during daily morning or evening worship of Parvati / Shakti, and especially on the deity's sacred days and festivals. A clean, quiet space and a steady, devotional mind are the main requirements.
अक्सर पूछे जाने वाले प्रश्न
सौंदर्य लहरी क्या है?
सौंदर्य लहरी पार्वती / शक्ति को समर्पित एक पवित्र हिन्दू भक्ति स्तोत्र है। वेदकोश पर इसका पूर्ण पाठ हिंदी और अंग्रेज़ी में (क्षेत्रीय पाठकों हेतु लिप्यंतरण सहित) उपलब्ध है।
सौंदर्य लहरी के पाठ के क्या लाभ माने जाते हैं?
सौंदर्य लहरी का श्रद्धापूर्वक पाठ पार्वती / शक्ति की कृपा का आह्वान करता है, मन को शांत व एकाग्र करता है और शुभ, सात्विक वातावरण बनाता है। इसे किसी निश्चित भौतिक फल की गारंटी के रूप में नहीं, बल्कि भक्ति-भाव से किया जाता है।
सौंदर्य लहरी का पाठ कब करना चाहिए?
सौंदर्य लहरी का पाठ पार्वती / शक्ति की प्रातः या संध्या पूजा में, तथा विशेषकर देवता के पवित्र दिनों व पर्वों पर किया जा सकता है। स्वच्छ, शांत स्थान और स्थिर भक्ति-भाव ही मुख्य आवश्यकता है।
Updated for 2026
2026 के लिए अद्यतन