Lanka Kand Verse 1
श्री राम चरित मानस
श्री गणेशाय नमः
श्री जानकीवल्लभो विजयते
श्री रामचरितमानस
----------
षष्ठ सोपान
(लंकाकाण्ड)
षष्ठ सोपान
(लंकाकाण्ड)
श्लोक
रामं कामारिसेव्यं भवभयहरणं कालमत्तेभसिंहं
योगीन्द्रं ज्ञानगम्यं गुणनिधिमजितं निर्गुणं निर्विकारम्।
मायातीतं सुरेशं खलवधनिरतं ब्रह्मवृन्दैकदेवं
वन्दे कन्दावदातं सरसिजनयनं देवमुर्वीशरूपम् ॥ १ ॥
शंखेन्द्वाभमतीवसुन्दरतनुं शार्दूलचर्माम्बरं
कालव्यालकरालभूषणधरं गंगाशशांकप्रियम्।
काशीशं कलिकल्मषौघशमनं कल्याणकल्पद्रुमं
नौमीड्यं गिरिजापतिं गुणनिधिं कन्दर्पहं शङ्करम् ॥ २ ॥
यो ददाति सतां शम्भुः कैवल्यमपि दुर्लभम्।
खलानां दण्डकृद्योऽसौ शङ्करः शं तनोतु मे ॥ ३ ॥
दो. लव निमेष परमानु जुग बरष कलप सर चंड।
भजसि न मन तेहि राम को कालु जासु कोदंड ॥śrī rāma carita mānasa
śrī gaṇeśāya namaḥ
śrī jānakīvallabho vijayate
śrī rāmacaritamānasa
----------
ṣaṣṭha sopāna
(laṃkākāṇḍa)
ṣaṣṭha sopāna
(laṃkākāṇḍa)
śloka
rāmaṃ kāmārisevyaṃ bhavabhayaharaṇaṃ kālamattebhasiṃhaṃ
yogīndraṃ jñānagamyaṃ guṇanidhimajitaṃ nirguṇaṃ nirvikāram|
māyātītaṃ sureśaṃ khalavadhanirataṃ brahmavṛndaikadevaṃ
vande kandāvadātaṃ sarasijanayanaṃ devamurvīśarūpam || 1 ||
śaṃkhendvābhamatīvasundaratanuṃ śārdūlacarmāmbaraṃ
kālavyālakarālabhūṣaṇadharaṃ gaṃgāśaśāṃkapriyam|
kāśīśaṃ kalikalmaṣaughaśamanaṃ kalyāṇakalpadrumaṃ
naumīḍyaṃ girijāpatiṃ guṇanidhiṃ kandarpahaṃ śaṅkaram || 2 ||
yo dadāti satāṃ śambhuḥ kaivalyamapi durlabham|
khalānāṃ daṇḍakṛdyo'sau śaṅkaraḥ śaṃ tanotu me || 3 ||
do. lava nimeṣa paramānu juga baraṣa kalapa sara caṃḍa|
bhajasi na mana tehi rāma ko kālu jāsu kodaṃḍa ||shri rama carita manasa
shri ganeshaya namah
shri janakivallabho vijayate
shri ramacaritamanasa
----------
shashtha sopana
(lamkakanda)
shashtha sopana
(lamkakanda)
shloka
ramam kamarisevyam bhavabhayaharanam kalamattebhasimham
yogindram jnanagamyam gunanidhimajitam nirgunam nirvikaram
mayatitam suresham khalavadhaniratam brahmavrindaikadevam
vande kandavadatam sarasijanayanam devamurvisharupam 1
shamkhendvabhamativasundaratanum shardulacarmambaram
kalavyalakaralabhushanadharam gamgashashamkapriyam
kashisham kalikalmashaughashamanam kalyanakalpadrumam
naumidyam girijapatim gunanidhim kandarpaham shankaram 2
yo dadati satam shambhuh kaivalyamapi durlabham
khalanam dandakridyo'sau shankarah sham tanotu me 3
do. lava nimesha paramanu juga barasha kalapa sara camda
bhajasi na mana tehi rama ko kalu jasu kodamda Goswami Tulsidas opens the Lanka Kand with Sanskrit hymns praising Ram — who is worshipped by Shiva himself, who dispels the fear of worldly existence, who is like a lion against Time's maddened elephant, who is accessible only through knowledge, who is beyond Maya and free of all qualities and transformation. He then praises Shankar, who is radiant as conch and moon, clad in tiger-skin, adorned with serpents, and the destroyer of the sins of the Kali age. The concluding doha turns to the mind: the poet admonishes his own heart — O mind, why do you not worship that Ram, whose very bow is formidable Time, the lord of every unit of time from a nimesa to a kalpa?
गोस्वामी तुलसीदास जी लंकाकाण्ड के आरम्भ में श्रीराम की वन्दना करते हैं — जो शिव के सेव्य, जन्म-मरण के भय के हरनेवाले, काल-रूपी मत्त हाथी के लिए सिंह, योगियों के ईश्वर, ज्ञान से प्राप्य, गुणों के भण्डार, माया से परे और निर्गुण-निर्विकार हैं। तत्पश्चात् वे शंकर जी की भी स्तुति करते हैं जो शंख और चन्द्रमा के समान उज्ज्वल तन वाले, व्याघ्र-चर्म धारी, काल-सर्प के आभूषण से सज्जित और कलिकाल के पापों के नाशक हैं। अन्त में तुलसीदास जी उस परम काल श्रीराम का ध्यान करते हुए मन को उपदेश देते हैं कि हे मन! जिनका धनुष क्रोध-स्वरूप काल है, जो लव-निमेष से लेकर कल्प-युग तक के समस्त काल के स्वामी हैं, उन राम को तू क्यों नहीं भजता?
This is verse 1 of 148 in Lanka Kand (लंकाकाण्ड), from the section “Mangalacharan” of Goswami Tulsidas’ Ramcharitmanas.